Atgriešanās pie klātienes darba un mācībām ir būtiskākais iemesls, kādēļ šobrīd notiek aktīva pedagogu vakcinācija, tomēr, atgriežoties skolās šobrīd vai rudenī, jāņem vērā vēl vairāki būtiski aspekti, tostarp regulāra un pilnvērtīga telpu vēdināšana, tīrīšana un dezinficēšana. RSU profesore, infektoloģe Angelika... (Turpināt lasīt)
Laiki, kad importa preces bija nenovērtējams dārgums, sen ir garām: mūsdienās daudz lielāku vērtību atkal piešķiram vietējam ražojumam. Sevišķi tas vērojams pārtikas nozarē, kur svaigāks, veselīgāks, garšīgāks produkts sekmīgi konkurē ar tādu, kam ilgāks derīguma termiņš. Vienlaikus nav noliedzams vēl... (Turpināt lasīt)
Kā ziņo jaunākie dati, tad pērn budžetā krīzes iespaidā ir izveidojies iztrūkums 4.5% apmērā no IKP, bet valsts parāds gada laikā pieaudzis no 37% līdz 43.5% no IKP. Kopumā gan valsts finanšu situācijas pasliktināšanās ir izrādījusies daudz mērenāka kā varēja... (Turpināt lasīt)
Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7. aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši. Jau kopš pagājušā gada... (Turpināt lasīt)
Februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6%, tai skaitā preču eksports par 7,5%, bet imports par 2%. Februāra rezultāts pabīdījis malā visas piesardzīgās prognozes, pie reizes ļaujot nedaudz optimistiskāk vērtēt ekonomikas pirmā ceturkšņa izredzes, kaut no krituma neizvairīsimies. Iespaidīgu... (Turpināt lasīt)
Cilvēki, kas Latvijā atbildēja par vakcīnu iepirkumu, un tie, kuri nodarbojas ar preču eksportu, noteikti nav vienas un tās pašas personas. Preču eksports februārī pieauga par 7,5%, bet koriģētajos datos, kur tiek ņemtas vērā darbadienu skaita izmaiņas, pieaugums ir pat... (Turpināt lasīt)
Jaunākie CSP dati rāda, ka nelielais preču eksporta vērtības sarukums janvārī bija pārejošs. Februārī izaugsme atgriezās ar uzviju, un preču eksporta vērtība palielinājās par 7.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Eksporta statistiku visvairāk uzlaboja koksne un tās izstrādājumi (+20%),... (Turpināt lasīt)
Pašapkalpošanās kases un skeneri, bezkontakta autentifikācija un norēķini, mobilās lietotnes un mākslīgais intelekts, pilnībā automatizēti veikali bez pārdevēja vai kasiera – digitalizācija visā pasaulē arvien vairāk tuvina mūs bērnībā zinātniskās fantastikas filmās redzētajam. Arī Rimi ikdienā redzam, cik pašsaprotami dažādi... (Turpināt lasīt)
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem. Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi... (Turpināt lasīt)
Marts nesis iepriekš paredzēto deflācijas posma noslēgumu – gada griezumā vidējais cenu līmenis pagājušajā mēnesī pieaudzis par 0.3%. Salīdzinot ar februāri, novērojams straujāks kāpums kā iepriekš – 0.8% apmērā. Mēneša griezumā inflāciju uz augšu virzīja apģērbu un apavu (+7.2%), degvielas... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
