Šopavasar ievākts mazāk medus

Brocēnu novada biškopja Jāņa Vainovska saimniecībā “Kāres” rapšu medus šogad ievākts divas reizes mazāk nekā citus gadus. Pie tā vainojams gan vēsais pavasaris ar aukstajiem ziemeļu austrumu vējiem, gan,iespējams, arī lauksaimniecības ķimizācija.

Bargo ziemu biškopja Jāņa Vainovska 200 bišu saimes pārdzīvojušas labi, taču viņš zināja stāstīt, ka vairākiem citiem biteniekiem šoziem aizgāja bojā daudzas bišu saimes, raksta NRA.lv

Zaļās karotītes karogs

“Bitēm var iemācīt daudz ko, tikai ne to, ka ir arī sestdienas un svētdienas. Tās strādā 24 stundas diennaktī. Vienīgi lietū un stiprā vējā tās nedodas vākt medu,” stāstīja J. Vainovskis.

Līdz ar savām aprūpējamām bišu saimēm arī Vainovsku ģimene strādā čakli. “Kāres” ir pirmā biškopības saimniecība Latvijā, kas ievāc monofloro medu, tas ir, medu no dažādiem ziediem – kļavām,kumelītēm, latvāņiem,pīlādžiem, pūpoliem, kārkliem,liepām, rapšiem, griķiem un citiem ziediem. Lai nodrošinātu šāda medus iegūšanu, bišu saimes tiek vestas pat 120 kilometru attālumā līdz laukiem, kur tobrīd zied attiecīgās kultūras, un medus tiek izsviests pēc katras šādas ekspedīcijas. Parasti bitenieki medu izsviež divas līdz trīs reizes sezonā,ne vairāk.

Šīs ģimenes veikumu atzinusi arī Mārketinga padome, uzvelkot mastā šajā zemnieku saimniecībā šā gada pirmo Zaļās karotītes karogu. Tā ir Mārketinga padomes īpaša atzinība uzņēmumam par nozīmīgu ieguldījumu kvalitatīvas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražošanā un popularizēšanā.

Medus piena baltumā

Zemnieku saimniecība “Kāres” Latvijas biškopības biedrības un Mārketinga padomes rīkotājā konkursā Garšīgākais Latvijas medus 2009 ieguva pirmo vietu un arī zelta medaļu izstādē Rīga food 2009 par kļavu – plūmju medu.

Lai gan medu lielākoties pierasts redzēt dzintara dzeltenumā, īstenībā tā krāsa var variēt no teju pienbalta līdz tumši brūnam. J. Vainovskis skaidro, ka tas ir atkarīgs no tā, no kādiem ziediem tas ievākts. Piemēram, ziemas rapšu ziedu medus ir balts.Tieši šo medu par gardāko degustācijās min bērni, jo tas ir vismaigākais.

Arī no pūpolu ziediem medus ir gaišs. Biškopis to nosauca par īpaši enerģētisku medu, jo tas ievākts laikā, kad kokiem lapas sāk plaukt. Īpaši ieteicams tas esot pēc garās ziemas nogurdinātajiem.

Pēc J. Vainovska stāstītā, kumelīšu medu ar katru gadu kļūst arvien grūtāk iegūt, jo lauksaimnieki, protams, cenšas kumelītes izskaust no saviem kultūraugu sējumiem. “Šim medum ir nedaudz skābena garša, un tas palīdz plaušu slimību ārstēšanā,” skaidroja J. Vainovskis.

“Kāres” ievāc medu arī no latvāņiem. Bitenieks domā, ka šis medus varētu palīdzēt gremošanas slimību ārstēšanā.

“Liepu medum ir jābūt gaišam. Ja tas ir tumšs, tad tam ir piejaukts vēl arī citu ziedu medus,” zināja stāstīt J. Vainovskis. Pēc viņa vērtējuma, liepu ziedu medus ir ļoti koncentrēts un ir derīgs kā pretsaaukstēšanās līdzeklis.

Savukārt pīlādžu medus, lai gan ir tikpat veselīgs kā ikviens medus, pēc garšas lielākajai daļai cilvēku negaršo.

Viršu medus ir visgrūtāk savācams, jo virši zied vēlu rudenī, kad laika apstākļi ir slikti. Uz ziemu praktiski tas neesot saglabājams. “Tas ir ārstniecisks un nomierinošs medus, kas palīdz pret tām kaitēm, kas ir zem jostasvietas,”skaidroja J. Vainovskis. Griķu medus ir interesants ar to, ka daļa cilvēku to uzskata par gardāko kārumu, bet daļai pat tā smarža liek novaikstīties, jo tā asociējoties ar cūkkūti. “Pēc tā, vai griķu medus šķiet gards vai negaršīgs, simtprocentīgi var noteikt, vai tam cilvēkam organismā trūkst dzelzs,” stāstīja J. Vainovskis.

Izmaksas aug

J. Vainovskis atzinās, ka pirms vairāk nekā 10 gadiem sāka nodarboties ar biškopību, jo tā ļāva apvienot gan viņa vēlmi darboties dabiskā vidē, gan arī nopelnīt. Arī pērn pēc vairāku gadu ilgušā tukšuma perioda biškopība Latvijā bijusi peļņu nesoša. “Pagājušajā gadā un šopavasar medus trūkst, līdz ar to varam pārdot savu produkciju. Iepriekšējos gados medus bija pārpārēm gan Latvijā, gan citās valstīs, līdz ar to piedāvājums pārsniedza pieprasījumu, ” stāstīja J. Vainovskis. Medus cena šobrīd Latvijā svārstās no 2 latiem kilogramā vairumtirdzniecībā līdz 13–14 latiem kilogramā sīkfasējumā. “Medus cenas joprojām turas 90. gadu līmenī – 10 latu par trīslitru burku. Taču izmaksas ir kāpušas 4 līdz 5 reizes. Tā kā mēs vedam savas bišu saimes pat 120 kilometru attālumā, transporta izmaksas mums ir ļoti augstas,” skaidroja J. Vainovskis.