Buceniece: Preču eksporta vērtību palīdz celt arī cenas
Jaunākie CSP dati rāda, ka nelielais preču eksporta vērtības sarukums janvārī bija pārejošs. Februārī izaugsme atgriezās ar uzviju, un preču eksporta vērtība palielinājās par 7.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Eksporta statistiku visvairāk uzlaboja koksne un tās izstrādājumi (+20%), kuru eksports sasniedza jaunu rekordu, pārsniedzot 217 miljonus eiro. Nozīmīgu devumu kopējā sniegumā nodrošināja arī graudaugi un rapsis (+70%). Augstākas naftas cenas ir palīdzējušas strauji kāpt minerālproduktu eksporta vērtībai (+35%), kur lielāko daļu veido naftas produktu re-eksports. Jau ceturto mēnesi pēc kārtas vērojams straujš, ar divciparu skaitli mērāms kāpums ķīmiskās rūpniecības ražojumu, it īpaši farmācijas produktu, eksportā. Savukārt mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports pēc sparīgā pieauguma 2020. gada otrajā pusē šī gada sākumā ir atslābis (+5.3%). Lai gan kopumā eksports aug, atsevišķās preču grupās joprojām vērojami mīnusi. Februārī visbūtiskākais kritums bija transportlīdzekļu un parasto metālu eksportā.
Kopš pērnā gada rudens līdz šī gada februārim ir bijis vērojams straujš izejvielu cenu un transportēšanas izmaksu kāpums. Tas pēdējā mēneša laikā ir nostabilizējies, bet joprojām ir augstā līmenī un rada bažas daudziem uzņēmējiem. Uzņēmumi cenšas pārnest kāpumu uz pircēju, bet ne visi to var atļauties. Ražotāju cenas eksportētajām rūpniecības precēm februārī pieauga par 3.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Salīdzinājumam – janvārī tie bija vēl tikai 1.5%, bet pērn kopumā redzējām kritumu. Visveiksmīgāk eksporta cenas celt ir izdevies kokapstrādes uzņēmumiem, izņemot mēbeļu ražotājus, – kāpums par nepilniem 14% februārī pret iepriekšējo gadu. Tomēr lielākajā daļai rūpniecības ražojumu cenas vēl pagaidām saglabājas zem pagājušā gada līmeņiem.
Turpmākie mēneši preču eksportam izskatās stabili ar nelielu plus zīmi. CSP apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptauju dati rāda, ka eksporta pasūtījumi pēc pandēmijas pirmā globālā viļņa strauji atguvās vasarā un rudenī, bet pēdējos mēnešos būtisku uzlabojumu vairs nav redzējuši. Tomēr tie aizvien turas stabili virs ilgtermiņa vidējā. Mūsu tirdzniecības partnervalstu ekonomiku sniegums pēdējos mēnešos kopumā ir bijis labs, kas kopā ar aizvien plašāku sabiedrības imunizāciju, ir labvēlīgs turpmākam ārējā pieprasījuma pieaugumam. Iespējas savas preces realizēt eksportētājiem būs, bet sarežģījumus aizvien radīs piegāžu kavēšanās un izmaksas, kā arī atsevišķu komponenšu trūkums un sadārdzinājums.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
