Luminor banka publiskojusi Latvijas ekonomikas apskatu: “Mūsu iepriekšējais ekonomikas apskats bija pesimistisks. 2022. gada septembrī mūsu prognoze par IKP izmaiņām 2023. gadā bija visnegatīvākā starp visām bankām un valsts institūcijām, sagaidījām, ka kopprodukts samazināsies par 0,5%. Kopš tā brīža pasaulē... (Turpināt lasīt)
Par Lietuvas un Igaunijas noķeršanu parasti runā saistībā ar šo valstu neseno panākumu atkārtošanu investīciju piesaistē un eksporta pieaugumā. Par laimi, Latvija ir atpalikusi arī kādā citā jomā – patēriņa cenu pieaugumā. Igaunijā inflācija oktobrī sasniedza 7,0%, bet Lietuvā pat... (Turpināt lasīt)
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1%. Precēm tas pieauga par 1,4%, bet pakalpojumiem – par 0,3 %. Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem.... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šogad 3. ceturksnī IKP bija par 4,8% lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā ceturksnī. Ražojošās nozarēs apjomi 3. ceturksnī bija par 1,3% lielāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu nozarēs izaugsme... (Turpināt lasīt)
Šā gada janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem bija 0,86 miljardu eiro deficīts. Ieņēmumos saņemti 8,20 miljardi eiro, bet izdevumi veidoja 9,06 miljardus eiro. Šogad kopbudžetā deficīta līmenis ir būtiski augstāks nekā pērn astoņos mēnešos, ko noteica nozīmīgais... (Turpināt lasīt)
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā šogad varētu būt vēl lielāks nekā iepriekš solītie 3,3%, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. “Pakalpojumu sektorā Covid ir ieviesis pārmaiņas, bet otrajā ekonomikas pusē visi skursteņi kūp. Izaugsme ir... (Turpināt lasīt)
Finanšu ministrija joprojām nav uzsākusi darbu pie nodokļu izmaiņu, kas skar minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), izvērtēšanas un koriģēšanas, tādējādi ignorējot Valsts prezidenta Egila Levita pirms pusotra mēneša izteikto iniciatīvu. Lai arī šī problēma ir aktuāla ļoti lielai... (Turpināt lasīt)
Gaidītā atkopšanās ekonomikā pienāca negaidīti ātri. Lai gan vairāki sektori joprojām dzīvo krīzes režīmā, Latvijas ekonomika kopumā jau gada otrajā ceturksnī pārsniedza pirms-krīzes līmeni. Arī mūsu partnervalstīs atkopšanās ir spēcīga. Lai gan riski par vīrusa atkārtotiem viļņiem saglabājas, īpaši Latvijā,... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2021.gada 2.ceturksnī IKP bija par 10,3% lielāks nekā pirms gada. ... (Turpināt lasīt)
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada jūlijā uzlabojušies mazumtirdzniecībā un būvniecībā, taču rūpniecībā un pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinājies liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.... (Turpināt lasīt)