Šī gada 2. ceturksnī Latvijas ekonomika piedzīvoja strauju izaugsmi, IKP pieaugums gada griezumā bija straujākais kopš 2007. gada 2. ceturkšņa, brīža pirms tā saucamā inflācijas apkarošanas plāna stāšanās spēkā. Ir apstiprināta pirms mēneša publicētā sākotnējā novērtējuma galvenā ziņa – IKP ir pārsniedzis... (Turpināt lasīt)
Atalgojums Latvijas ekonomikā aug apbrīnojami strauji, šis process arvien savdabīgāk izskatās citu makro rādītāju kontekstā. Sagaidāms, ka uzvirmos bažas par konkurētspēju un ekonomikas pārkaršanu. Tik straujš darbaspēka izmaksu kāpums nenoliedzami rada riskus, taču ļoti svarīgi ir arī tā sniegtie ieguvumi... (Turpināt lasīt)
Šonedēļ publicētie dati par darba tirgu šī gada pavasarī vēsta, ka situācija kopumā uzlabojas. Salīdzinājumā ar 1. ceturksni nodarbinātība ir pieaugusi, bet bezdarbs ir samazinājies. Taču tas notiek diezgan lēni, krietni pakāpeniskāk nekā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās. Savukārt, salīdzinājumā ar pērnā... (Turpināt lasīt)
Jūnijs ir papildinājis Latvijas preču eksporta datu rindu ar kārtējo izcilo skaitli, pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju bija 31,7%. Eksporta summa jau kopš marta svārstās ap 1,3 miljardiem eiro mēnesī, bet sezonāli izlīdzinātais rādītājs ir turpinājis pieaugt, jūnijā sasniedzot... (Turpināt lasīt)
Lielākā daļa ekonomisko rādītāju – algas, nodarbinātību, ražošanu raksturojošie, tuvāko mēnešu un ceturkšņu laikā virzīsies vēlamajā virzienā. Bažas ir tikai par inflāciju. Patēriņa cenu indeksa pieaugums gada griezumā jūlijā nedaudz paātrinājās no jau diezgan augsta līmeņa, sasniedzot 2,8%. Salīdzinājumā ar... (Turpināt lasīt)
Latvijas eksports maijā bija par 36,2% lielāks nekā pirms gada. Šādā lieliskā rezultātā summējas bāzes efekti, cenu kāpums, kā arī Latvijas rūpniecības sasniegtie arvien jaunie ražošanas rekordi. Eksporta mēneša summa maijā it kā atkārto pērnā gada rudens sniegumu, taču sezonāli... (Turpināt lasīt)
Maija mazumtirdzniecības dati rāda, ka ekonomikas ceļš ārā no pandēmijas ir viļņains un līkumains. Aprīlī nozare pirmo reizi pārsniedza pirmspandēmijas rādītājus, taču maijā noticis kāpiens atpakaļ un kopējais reālais apgrozījums jau atkal bija 2,5% zem 2020. gada februāra līmeņa, runājot par... (Turpināt lasīt)
Šī gada aprīļa ekonomiskie dati ir spilgti, interesanti un nedaudz traki. Ārējās tirdzniecības rādītāji ir šī trakuma augstākais punkts. Līdzīgi kā vairākumā jomu, eksportam un importam aprīlī ir ļoti neparasta salīdzinājuma bāze jeb atskaites punkts – pērnā gada aprīlis, kad... (Turpināt lasīt)
Vēl pirms četriem mēnešiem Latvijā bija deflācija, aprīlī gada inflācija bija 1,7%, bet maijā tā sasniedza jau 2,6%. Sagaidāms, ka inflācija turpinās pieaugt, kaut ar mazākiem soļiem, augstāko līmeni sasniedzot gadu mijā. Salīdzinājumā ar aprīli vispārējais cenu līmenis pieauga par... (Turpināt lasīt)
Rūpniecība aprīlī piedzīvoja absolūto vētru labā nozīmē. Pirmkārt, bija izcili labvēlīgs salīdzinājuma bāzes efekts apstrādes rūpniecībai, jo pērn aprīlis bija sliktākais mēnesis. Tomēr pagājuša gada pavasarī notikušais ražošanas kritums par 8,9% ir tikai daļa no izskaidrojuma šogad fiksētajam kāpumam par... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
