Pandēmija ir laiks, kad kļūst interesanti pat mazumtirdzniecības dati. “Normālos” apstākļos varētu pusnopietni teikt, ka tie “velkas pakaļ” kopējām tendencēm, atspoguļojot ienākumu un noskaņojuma izmaiņas, un gandrīz nekad nesagādā lielus pārsteigumus. Taču šī gada lielā ekonomikas drāma skārusi arī šo... (Turpināt lasīt)
Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī, tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir... (Turpināt lasīt)
Latvijas IKP 1.ceturksnī samazinājās par 1,5% gada griezumā un par 2,9% ceturkšņa griezumā. Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina. Nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko... (Turpināt lasīt)
Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir... (Turpināt lasīt)
Marta ārējās tirdzniecības dati, tāpat kā marta rūpniecības dati, rāda visai mērenu Covid-19 ietekmi. Eksporta sarukums gada griezumā bija niecīgs – tikai 0,7%. Pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo līmeni eksports pat ir audzis par 1,5%. Taču jau aprīļa datos gaidāms... (Turpināt lasīt)
Kopš marta beigām nav bijis nozīmīgu nepatīkamu pārsteigumu par Latvijas ekonomiku — nepatīkamu pavērsienu, kurus nevarēja paredzēt, balstoties uz jau tobrīd zināmo. Ir pat bijuši daži patīkami pārsteigumi, pirmkārt jau sekmīgā vīrusa kontrole Baltijas valstīs. Taču spējā koronavīrusa izplatība Eiropā... (Turpināt lasīt)
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3,0%... (Turpināt lasīt)
Šis ir ārkārtīgi neparasts veids pasaules ekonomikā, kad tajā notiekošo vērtē ar parametriem, kurus normālā situācijā nevienam pat nenāktu prātā izmantot — gaisa satiksmes intensitāte, sastrēgumu kartes. Ir kāds vēl pārsteidzošāks rādītājs — ir krasi samazinājies seismisko trokšņu līmenis. Pasaules... (Turpināt lasīt)
Ja patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma dati jau rāda ekonomisko vētru, kas ir tikai sākusies, tad “cietie” jeb ražošanas un pārdošanas dati vēl rāda relatīvi mierīgo pirms-vīrusa pasauli, kuru uz kādu laiku esam zaudējuši. Ir viegli kļūt nostalģiskam, lai arī jau... (Turpināt lasīt)
Jaunā koronavīrusa “Covid-19” sekas uz ekonomiku būs nopietnas, īpaši tāpēc, ka liela daļa saimnieciskās darbības šobrīd ir aizliegtas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš. “Ilglaicīgā ietekme nebūs tik liela, bet jāskatās uz īslaicīgo ietekmi. [..]. Daudziem... (Turpināt lasīt)
(Vēl nav vērtēts)Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
