Orleāne: Inflācijas atkal-atgriešanās
Marts nesis iepriekš paredzēto deflācijas posma noslēgumu – gada griezumā vidējais cenu līmenis pagājušajā mēnesī pieaudzis par 0.3%. Salīdzinot ar februāri, novērojams straujāks kāpums kā iepriekš – 0.8% apmērā.
Mēneša griezumā inflāciju uz augšu virzīja apģērbu un apavu (+7.2%), degvielas (+3.4%), kā arī alkoholisko dzērienu cenas (+1.5%). Apģērbu un apavu cenas sekoja martam ierastajām tendencēm – cenas pieaug, veikalos parādoties jaunajām kolekcijām. Jāpiemin, ka joprojām teju trešā daļa no cenām ierobežoto iepirkšanās iespēju dēļ tika imputētas, jeb – aizstātas ar novērtējumu.
Pasaules naftas cena turpina novembrī uzsākto izaugsmi. Pagājušajā mēnesī pieauguma temps nedaudz samazinājās, taču naftas cena visu martu saglabājās virs 60 dolāriem par barelu, veicinot degvielas cenas augšupeju arī Latvijā. Tikmēr alkohola kategorijas cenu līmeņa pieaugumu nodrošināja akcīzes nodokļa palielināšanās marta sākumā.
Kā iepriekš jau gaidījām, marta sākumā darbu atsākušie frizieri un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji nozīmīgi kāpinājuši cenas. Ilgā dīkstāve nozīmē noplicinātus uzkrājumus, bet epidemioloģiskās drošības noteikumi radījuši papildus izmaksas. Šis kāpums atspoguļojas pieaugumā kategorijā citas preces un pakalpojumi, kur vidējais cenu līmenis, salīdzinājumā ar februāri, kāpis par 0.6%. Inflāciju pagājušajā mēnesi iegrožoja ar mājokli saistītās izmaksas (-0.1%), ko ietekmēja cenu kritums elektroenerģijai.
Eirozonā inflācija turpina pieņemties spēkā – gada griezumā martā novērots 1.3% pieaugums. Vislielākā izaugsme pagājušajā mēnesī redzama enerģijas cenu līmenī (+4.3%), kam seko pakalpojumu sektors (+1.3%). Par inflācijas pieaugumu tuvākajā laikā rūpēsies pieaugošās izejmateriālu cenas, kā arī pasaules tirdzniecības piegāžu ķēžu vājie punkti, kā piemēram šī brīža pusvadītāju trūkums. Pagājušajā mēnesī negaidīti augstus līmeņus sasniedza eiro zonas ražotāju noskaņojuma PMI indekss. Izaugsme novērota arī ražošanā izmantoto izejmateriālu cenās, kas atspoguļojusies cenu līmeņa pieaugumā. Jāatzīmē, ka pēc pasaules analītiķu domām, straujais cenu kāpums nav strukturālu izmaiņu izraisīts, tādēļ, visticamāk, būs īslaicīgs.
Pērn piedzīvojām pandēmijas pirmā viļņa šoku, kam līdzi nāca sarūkošas cenas. Šobrīd vidējais cenu līmenis ir augstāks, tādēļ tuvākajā laikā redzēsim straujākus inflācijas rādītājus gan pasaulē, gan Latvijā. Jau pavasara beigās inflācija Latvijā varētu pietuvoties 2% atzīmei. Garās rindas, kas tika novērotas pie darbu atsākušajiem veikaliem aprīļa sākumā, norāda uz iedzīvotāju vēlmi realizēt vīrusa uzliesmojuma laikā atlikto patēriņu. Šobrīd Swedbank prognoze 2021. gada patēriņa cenu līmeņa izaugsmei ir 1.5%, taču, vērojot šī brīža notikumu attīstību, cenu pieaugums var izrādīties arī straujāks.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
