Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās. Taču šoreiz, īpaši ja domājam par mājsaimniecību iespējām atļauties jaunuzceltos dzīvokļus, indekss rāda mānīgi iepriecinošu ainu. No mājsaimniecību ienākumu viedokļa, pandēmijas radīto strukturālo pārmaiņu dēļ vidējās darba algas... (Turpināt lasīt)
Ministru kabineta š.g. 17. augusta sēdē valdība piešķīra Ekonomikas ministrijai finansējumu 2 148 265 eiro apmērā, lai nodrošinātu valsts līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izmaksai denacionalizēto namu īrniekiem. “Valdībai atbalstot Ekonomikas ministrijas priekšlikumu paredzēt mērķdotācijas dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izmaksai... (Turpināt lasīt)
Kamēr mājokļu pieejamība gada sākumā Tallinā un Viļņā saglabājusies teju nemainīga, Rīgā sasniegta rekord-augsta indeksa vērtība. Pandēmijas otrais vilnis un pagarinātais laiks, ko pavadījām ierobežojumos nenomāca mājokļu pieejamību – straujais algu kāpums pārsniedza vidējās mājokļa cenas izaugsmi, nodrošinot indeksa augšupeju.... (Turpināt lasīt)
Vairāk nekā puse Baltijas ģimeņu ar bērniem, iegādājoties mājokli, plāno tajā dzīvot visu mūžu, liecina Luminor bankas aptaujas dati. Mājokļa izvēlē Latvijas ģimenēm noteicošie faktori ir cena, atrašanās vieta un tuvums darbam, skolai un citām iestādēm. Lielākā daļa Latvijas un... (Turpināt lasīt)
Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlētos mainīt savu mājokli, tomēr nevar to atļauties, liecina SEB bankas veiktajā aptaujā iegūtie dati. 16% aptaujāto atzīmē, ka viņiem nav naudas un viņi nevar atļauties paņemt mājokļa kredītu, bet 9% respondentu varētu paņemt kredītu, bet... (Turpināt lasīt)
Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā. Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot... (Turpināt lasīt)
Nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, taču vien ceturtdaļai ir konkrēti plāni tā iegādei, secināts Luminor bankas aptaujā par ģimeņu ar bērniem vēlmēm un iespējām. Savukārt vēl teju trešdaļa norādījusi, ka pandēmijas ietekmē... (Turpināt lasīt)
Nesaimnieciskums un pārkāpumi desmit gadu garumā. Tā par 150 sociālo dzīvokļu mājas Rīgā Ziepju ielā nolaišanu līdz graustam saka Valsts kontrole. Revīzijā secināts, ka mājas pārvaldīšanā iesaistītas tik daudz domes struktūras, ka nav iespējams noskaidrot atbildīgo par zaudējumiem pašvaldībai. Lai... (Turpināt lasīt)
Kā liecina Swedbank aptaujas dati, iedzīvotāji aizvien vairāk domā par esošā mājokļa uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīviem risinājumiem. Kopumā pusei (51%) iedzīvotāju tuvākā gada līdz trīs laikā ir plāns veikt dažādus uzlabojumus savam mājoklim. Savukārt katrs desmitais iedzīvotājs apsvērtu iespēju... (Turpināt lasīt)
Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn mājokļu pieejamība Rīgā ir palielinājusies: neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, gan algas, gan dzīvokļu cenas augušas, algu kāpumam saglabājoties straujākam par cenu pieaugumu. Vīrusa radītā nepieciešamība strādāt no mājām vedinājusi cilvēkus domāt par plašāka mājokļa iegādi.... (Turpināt lasīt)
(Vēl nav vērtēts)Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
