Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem augustā gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir augstāk nekā vidēji 2018. gadā, bet 2019. gadā ierindojas tikai trešajā vietā pēc aprīļa un maija augstajiem rādītājiem. Straujākais cenu kāpums novērots alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (5,6%), pārtikai... (Turpināt lasīt)
Pretēji negatīvajam noskaņojumam ārpusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā turpina augt. Šī gada jūlijā tie auguši par 1.3%, salīdzinot ar pērno jūliju. Visstraujāk uz priekšu traucās elektrisko iekārtu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī sabremzējās līdz 2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tās galvenā lokomotīve ir mājsaimniecību patēriņš. Investīcijas un eksports arī sekmē izaugsmi, bet to loma mazinās. Paredzams, ka gada otrajā pusē izaugsmes tempi būs nedaudz labāki galvenokārt... (Turpināt lasīt)
Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā... (Turpināt lasīt)
Lai gan ekonomika aug lēnāk un darba tirgus uzrāda pirmās neliela atslābuma pazīmes, algas joprojām aug ļoti strauji. Gluži tāpat kā pirmajā arī otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 7,8%. Šogad algu pieaugums... (Turpināt lasīt)
Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2.4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps, 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai... (Turpināt lasīt)
Latvijā šogad ekonomika aug lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Sezonāli izlīdzinātajos IKP datos starpība starp Baltijas valstīm nav ļoti liela, ap vienu procentpunktu. Šādi rēķinot, Latvijas ekonomika 2.ceturksnī auga par 2,9%, bet pirmajā pusgadā kopumā par 3,0%. Taču visai neglaimojoši... (Turpināt lasīt)
Lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums 2. ceturksnī par 0.5 procentpunktiem līdz 6.4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos. Tuvākā gada... (Turpināt lasīt)
Bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6.4%, kas ir par 1.3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa. Ņemot vērā ekonomikas... (Turpināt lasīt)
Lai arī Latvijas ekonomika strauji nometusi apgriezienus, pārmaiņas darba tirgū īstenojas ar dažu ceturkšņu kavēšanos. Tādēļ visai pārliecinošais bezdarba kritums 2. ceturksnī par 0.5 procentpunktiem līdz 6.4% ir likumsakarīgs un kritums, kaut mazāk izteikts, sagaidāms arī turpmākajos ceturkšņos. Tuvākā gada laikā... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
