Komare: Apstrādes rūpniecība saglabā vēlmi augt

Pretēji negatīvajam noskaņojumam ārpusē apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā turpina augt. Šī gada jūlijā tie auguši par 1.3%, salīdzinot ar pērno jūliju.

Visstraujāk uz priekšu traucās elektrisko iekārtu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana. Visas trīs nozares jūlijā apsteidza pirmā pusgada vidējos izaugsmes tempus. Nepārprotami šīs nozares ir sniegušas ievērojamu ieguldījumu apstrādes rūpniecības apjomu izaugsmē. Turklāt, elektrisko iekārtu ražošanas apjomu izaugsme ir novērojama jau vairāk nekā gadu, kas liecina par nozares ražošanas noturību un pieprasījumu pēc tās produkcijas.

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanai jūlijs šogad ir trešais mēnesis ar mīnusa zīmi. Produkcijas apjoma kritums par 8.5% lielākajai Latvijas nozarei nav mazs. Ņemot vērā, ka kokrūpniecība veido aptuveni ceturto daļu no apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma, neapšaubāmi šīs nozares attīstība ir svarīga.

Savukārt, vislielākais kritums ir ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Par 16.3% ir samazinājies ražošanas apjoms, un par 24.5% ir samazinājies apgrozījums. Tomēr šī krituma ietekme uz vispārējo apstrādes rūpniecības izaugsmi nav tik liela, cik liela ir kokapstrādes nozares saražoto apjomu krituma ietekme.

Neskatoties uz kārtējo apstrādes rūpniecības izaugsmes mēnesi, nav jāaizmirst, ka vēl joprojām pastāv ārējie riski un valdošais negatīvais noskaņojums. Iepirkumu menedžeru indekss jeb PMI eirozonā (apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma indekss eirozonas lielākajās valstīs) turpina norādīt uz nozares vājumu. Turpina samazināties arī jauno pasūtījumu skaits un tiek izpārdoti jau gatavās produkcijas krājumi. Uzņēmumu uzmanība šobrīd ir pievērsta optimizācijai un efektīvam resursu izlietojumam, var teikt, tie ir taupības režīmā. Bet tik un tā tiek saglabāta vēlme augt.

Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste