Pienākot rudenim un iestājoties dzestrākam septembra laikam, arī deflācija nolaidās nedaudz zemāk pēc savas temperatūras skalas. Gada laikā cenas samazinājās par 0.3%, bet tas nav lielākais cenu kritums, ko šogad esam novērojuši. Tieši ar transportu un ar mājokli saistītās izmaksas... (Turpināt lasīt)
Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam “šopingam”. Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada... (Turpināt lasīt)
Šī gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss Baltijas valstīs nestāsta tik daudz par mājokļu pieejamību, cik par pandēmijas ietekmi uz mājokļu tirgu. Valdošā nenoteiktība izraisīja cenu un darījumu skaita kritumu otrreizējā tirgū, un šī segmenta dzīvokļi kļuva par pirmajiem COVID-19... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties – šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati). Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties – šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati). Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu... (Turpināt lasīt)
Ārējā tirdzniecība maijā sita desmitgades antirekordu. Ja aprīlī piedzīvojām lielāko eksporta un importa kritumu vairāk nekā pēdējo 10 gadu laikā, tad maijā rezultāti bija vēl zemāki. Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību 2020. gada maijā liecina, ka preču eksporta... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības apjomi maijā turpināja samazināties. Kritums bija nedaudz mazāks nekā pirms mēneša – 7.4% vērts, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju. Visstraujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – nozarei, kurai ir sarežģītas un plašas piegāžu ķēdes, un tā... (Turpināt lasīt)
Patēriņa cenas maijā samazinājās par 0.6% – tātad, maijs bijis pirmais mēnesis kopš 2016. gada, kad reģistrēts patēriņa cenu kritums gada griezumā, jeb deflācija. Kamēr pakalpojumu cenas, kaut ar vārguma pazīmēm, tomēr noturēja pozitīvas pārmaiņas, preču cenas ienira dziļākos mīnusos,... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums. Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju... (Turpināt lasīt)
Globālās pandēmijas turpinājums un pastāvošā nenoteiktība aprīlī nav spējušas sagriezt gada inflāciju kājām gaisā – tā noturējās pie 0 un neieslīdēja negatīvajā teritorijā. Pakalpojumu cenu pieaugums bija mazāks nekā iepriekš, bet tik un tā noturējās virs 2%, bet preču cenas... (Turpināt lasīt)