Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā bruto alga jeb alga “uz papīra” pērn palielinājās par 7.2%. Lai gan tas ir lēnāk nekā 2018. gadā, kad vidējās algas pieaugums sasniedza 8.4%, tas joprojām ir gana strauji. Algu pieauguma pamatā galvenokārt... (Turpināt lasīt)
Pērn bruto darba palielinājās par 7.2 %. Neto darba samaksas kāpums bija 6.8%, bet reālā alga (atņemot inflāciju) palielinājās par 3.9%. 2019. gada beigās bruto alga sasniedza 1114 eiro, bet kāpuma temps palēninājās līdz 6.9%, kas joprojām vērtējams kā augsts.... (Turpināt lasīt)
Lai arī izaugsme pērn bremzējās un varētu teikt, ka gada beigās gandrīz apstājās, tomēr darba tirgus līdz pat gada beigām bija ļoti “silts”. Bezdarba līmenis 4.ceturksnī bija par 0,9 procentpunktiem mazāks nekā 2018. gada nogalē. Diemžēl nevar paļauties, ka bezdarbs... (Turpināt lasīt)
2019. gada 4. ceturkšņa laikā bezdarba līmenis noturējās 6% līmenī, bet nodarbināti bija 913.1 tūkstotis iedzīvotāju. Nodarbinātības līmenis bija 65.4, kas ir par 0.2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī. Pašreizējais bezdarba līmenis iepriekš tika sasniegts pirms 13 gadiem, un apstiprina... (Turpināt lasīt)
15. janvārī finanšu tirgi varēja gavilēt – ASV un Ķīna parakstīja ilgi gaidīto tirdzniecības vienošanos. Vai jāpriecājas arī Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem? No vienas puses, riski īstermiņā ir sarukuši – abu lielvalstu vienošanās mērķis ir nepieļaut ASV-Ķīnas tirdzniecības karu turpmāku... (Turpināt lasīt)
Lai gan ekonomikas izaugsme ir būtiski palēninājusies, darba tirgū atslābums pagaidām vēl nav manāms. Darba roku joprojām trūkst, un bezdarbs turpina mazināties, tuvojoties vēsturiski zemākajam rādītājam. Pērn bezdarba līmenis saruka līdz 6.3%, kas ir par gandrīz veselu procentpunktu mazāk nekā... (Turpināt lasīt)
Patēriņa cenas janvārī Latvijā vidēji pieauga par 2,2%. Tai skaitā precēm kāpums bija 2,0%, bet pakalpojumiem – 2,7%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas augs straujāk. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas... (Turpināt lasīt)
Līdz ar janvāri atgriezās cenu līmeņa kāpums, kas mēneša laikā pieauga par 0.4%, bet gada inflācija bija 2.2%. Lielāko ietekmi uz cenu līmeni veidoja pārtikas, alkohola, ar transportu, atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, kā arī veselības aprūpes sadārdzināšanās.... (Turpināt lasīt)
Janvārī gada inflācija bija 2.2%, savukārt, mēneša inflācija 0.4% apmērā. Visstraujāko cenu pieaugumu gada laikā ir piedzīvojušas ar transportu saistītās izmaksas un pārtika. Šīs kategorijas visticamāk arī saglabās savu pozīciju kā inflācijas virzītājas 2020. gadā. 1. janvāris nāca ar vairākām... (Turpināt lasīt)
2019. gada 4. ceturksnī IKP ir palielinājies vien par 1.1%. Un veikums uz kopējā reģionālā fona ir izteikti vājš. To ir noteicis ārējo un likumsakarīgu iekšējo faktoru, kā arī neveiksmīgu sakritību kopsumma. Aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa aktivitāte balstījās galvenokārt uz... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
