Gašpuitis: Darba tirgus joprojām silts
2019. gada 4. ceturkšņa laikā bezdarba līmenis noturējās 6% līmenī, bet nodarbināti bija 913.1 tūkstotis iedzīvotāju. Nodarbinātības līmenis bija 65.4, kas ir par 0.2 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.
Pašreizējais bezdarba līmenis iepriekš tika sasniegts pirms 13 gadiem, un apstiprina labvēlīgo situāciju ekonomikā. Taču, šķiet, ka turpmāks samazinājums varētu būt problemātisks. Ekonomikas apgriezieni palēninās, bet nenoteiktība nemazinās, bet drīzāk pieaug. Tas ietekmēs uzņēmēju attīstības plānus. Tādēļ vēsturiski zemāko bezdarba līmeni, kas tika sasniegts 2007. gada otrajā pusē (5.3%), visdrīzāk nesasniegsim. Minimāls samazinājums tomēr varētu sekot gada otrajā, trešajā ceturksnī, ko nodrošinās sezonālo darbu pieprasījums. Tomēr būvniecības sektora izaugsme ir savu augstāko punktu sasniegusi, problēmas tranzīta sektorā, kā arī izaugsmes izaicinājumi apstrādes rūpniecībā ir daži no faktoriem, kas ierobežos tālāku bezdarba samazināšanos. Īpaši tas būs jūtams reģionos. Samazināsies arī pieprasījums pēc zemākas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru spējas vai interese (algas vai ieradumu dēļ) iesaistīties citās nozarēs var nebūt pietiekama, kā arī tur, kur atbilstoši to kvalifikācijai atalgojums ir relatīvi augsts.
Zemāka atalgojuma kategorijās darba piedāvājumu joprojām netrūks. Pietiekami spēcīgs būs pieprasījums pēc darbiniekiem pakalpojumu nozarēs un kvalificētu speciālistu kategorijās. Tādēļ šogad, visticamāk, bezdarbs līmenis sasniegs zemāko punktu – 2. un 3. ceturksnī bezdarbs, visticamāk, paslīdēs zem 6% atzīmes. Gada vidējā bezdarba prognoze ir 5.9%. Taču nākamgad tas pakāpsies virs 6%. No lielāka bezdarba pieauguma turpinās atturēt demogrāfiskā situācija, respektīvi no darba tirgus aizejošo cilvēku skaits būs lielāks par tajā ienākošo.
Tas daudzās jomās uzņēmējiem liks pieturēt darbiniekus arī situācijās, kad finansiālā situācija pasliktināsies, jo, izaugsmei atsākoties atgriezt darbinieku, vairs var neizdoties. Jāpiebilst, ka, ja koronavīrusa izplatība paralizēs Eiropas ekonomiku, negatīvās tendences darba tirgū var strauji izplesties.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
