Lai gan otrajā ceturksnī ekonomikas aktivitāte saruka par teju 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un darbaspēka trūkums izzuda no darba devēju izaicinājumu saraksta, algu līmenis pamanījās pat kāpt. Saskaņā ar CSP datiem vidējā alga par pilnas slodzes darbu palielinājās par... (Turpināt lasīt)
Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms – CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta... (Turpināt lasīt)
2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni IKP samazinājās par 6,5%, savukārt gada griezumā saruka par 8,9 %. Tātad ekonomikas kopaina ir nedaudz uzlabojusies salīdzinājumā ar pirms mēneša sniegto sākotnējo vērtējumu, kas IKP kritumu pret 1. ceturksni mērīja 7,5% apmērā. Taču... (Turpināt lasīt)
2. ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 8,9%. Pirmajā pusgadā IKP ir sarucis par 5,4 %. Lai arī Latvijā ierobežojumi bija mazāk strikti, Baltijas burbulī tās kritums izrādījies visdziļākais. Igaunijā IKP otrajā ceturksnī saruka par 6,9%, bet Lietuvā par 4,2%.... (Turpināt lasīt)
Mazumtirdzniecības nozarei, šķiet, ir izdevies diezgan īsā laikā atgūties no koronakrīzes trieciena, jau jūnijā pārdošanas apjomiem pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni un arī jūlijā uzrādot labāku sniegumu nekā pērn. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās rāda, ka mazumtirgotāju... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz pieaugošo COVID-19 izplatību, attīstīto valstu ekonomiku atveseļošanās ir bijusi straujāka, nekā gaidīts. Tādēļ OECD 37 valstu IKP šogad saruks par 6.6%, iepriekš prognozēto 7% vietā. Tomēr pasaules ekonomikas prognozes pasliktinās, jo strauji augošās ekonomikas pandēmijas dēļ ir piedzīvojušas... (Turpināt lasīt)
Pirms pāris nedēļām pasauli pāršalca skumja vēsts – postošais amonija nitrāta sprādziens Beirūtā, kas nogalināja gandrīz 150 cilvēkus, ievainoja 5 000 un bez pajumtes atstāja vairāk nekā 250 000 cilvēkus. Beirutas gadījumā ļoti nozīmīga loma ir nevalstiskajām organizācijām (NVO), jo tās... (Turpināt lasīt)
Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās. Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko... (Turpināt lasīt)
Kā jau gaidīts, Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti apstiprināja, ka bezdarbs otrajā ceturksnī palielinājās, savukārt nodarbinātība samazinājās. Latvija pieredzēja straujāko ekonomikas aktivitātes kritumu viena ceturkšņa laikā datu publicēšanas vēsturē, kam nenoliedzami bija jāatspoguļojas arī vājākos darba tirgus rādītājos. Tomēr... (Turpināt lasīt)
2. ceturksnī bezdarbs Latvijā sasniedza 8,6%. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem jeb 11,3 tūkstošiem. Bezdarba pieaugums 2. ceturkšņa laikā ir likumsakarīgas sekas visaptverošo ierobežojumu ieviešanai. Kā bija gaidāms, bezdarba pieaugums bija krietni samērīgāks par to, kas... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
