Gašpuitis: Pagrieziena punkts darba tirgū vēl priekšā

2. ceturksnī bezdarbs Latvijā sasniedza 8,6%. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem jeb 11,3 tūkstošiem. Bezdarba pieaugums 2. ceturkšņa laikā ir likumsakarīgas sekas visaptverošo ierobežojumu ieviešanai.

Kā bija gaidāms, bezdarba pieaugums bija krietni samērīgāks par to, kas notika Latvijas ekonomikā iepriekšējās krīzes laikā. Tas ļauj novērtēt, ka šī krīze, kas daudzviet pasaulē tiek vērtēta kā pēdējās desmitgadēs nepieredzēta, Latvija ir spējusi pārdzīvot relatīvi vieglāk. Kaut sekas tāpat ir jūtamas. Ekonomikas sabalansētība un savlaicīgi ieviesti pasākumi ir galvenie iemesli, kas ļāva bezdarba kāpumu nokontrolēt. Tomēr jāpiebilst, ka dīkstāves programma varēja būt mazāk strikta, kas labvēlīgāk atsauktos uz nodarbinātību. Taču tas ir politisks jautājums.

VNA jūlija dati jau uzrāda nelielu bezdarbnieku samazinājumu. Šķiet, ka vēl būtu pāragri prognozēt pagrieziena punktu darba tirgū, pat neskatoties uz to, ka ir sācis atgūties arī vakanču skaits. Rudenī bezdarba līmenis vēl varētu pieaugt, jo ekonomikas atgūšanās spars nedaudz pierims, beigsies sezonas darbi un atbalsta pasākumi, bet daudzas nozares turpinās darboties ierobežojošā režīmā. Risks, ka rudenī/ziemā ierobežojumi var tikt arī pastiprināti, ir pietiekami liels. Turklāt uz ziemu varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu.

Darba tirgus būs samērā aktīvs, īpaši noteiktās jomās, kas saistās tehnoloģijām, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā dēļ būtisks bezdarba kāpums arī nav gaidāms. Būtiski būs uzturēt atbalsta pasākumus, īpaši tūrismu saistītajām nozarēm, jo to atgūšanās būs pakāpeniskāka par citām. Visticamāk, ka pagrieziena punkts darba tirgū būs nākamā gada sākums, kad parādīsies konkrētāki risinājumi cīņā ar vīrusu un nostiprināsies noskaņojums ekonomikā. Par sevi spēcīgāk sāks atgādināt arī demogrāfiskā situācija.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists