Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs. To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija... (Turpināt lasīt)
Izskatās, ka eksportā zemākais šīs krīzes punkts tika sasniegts maijā. Jūnijā situācija jau būtiski uzlabojās, tomēr joprojām eksporta sniegums bija vājāks nekā pērn. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība jūnijā samazinājās par 1.4%, salīdzinot ar to pašu... (Turpināt lasīt)
Pandēmijas ekonomiskās ietekmes skarbākā daļa ir pārvarēta, arī patēriņa cenas gada griezumā atkal pieaug, jūlijā cenu līmenis bija par 0,5% augstāks nekā pirms gada, pret iepriekšējo mēnesi palielinoties par 0,2%. Deflācija gan uz brīdi atgriezīsies, ja augustā būs šim mēnesim... (Turpināt lasīt)
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Būtiskākais kāpums bija pakalpojumiem (+0,5%), kamēr precēm cenu līmenis pieauga par 0,1%. Kāpums jūlijā bija nedaudz netipiski ierastajam cenu ciklam. Taču ekonomika pārliecinoši sāka atbrīvoties no COVID19 tvēriena, kas atdzīvināja... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties – šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati). Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8.5%), bet nevar runāt par pārsteigumu,... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties – šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati). Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu... (Turpināt lasīt)
Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti. Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) – kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek... (Turpināt lasīt)
Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču “astīte” vēl ir palikusi — gada... (Turpināt lasīt)
Šā gada 2. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā sarucis par 9,8%. Apjoma samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 1,6%. 2. ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā, kad ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
