Strautiņš: Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?
Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču “astīte” vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.
1. pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.
Nozaru salīdzinošās sekmes ir līdzīgas kā iepriekšējos mēnešos. Labāk par vidējo klājas nozarēm, kuras mēdz vienkāršoti un daļēji maldinoši pieskaitīt pie zemas pievienotās vērtības nozarēm — pārtika un kokapstrāde, arī nemetāliskie minerāli (būvmateriāli un stikla šķiedra). Izcili labi klājas ķīmiskajai rūpniecībai, plusos turas arī elektrotehniskā nozare. Krīzes dēļ nepārprotami cieš divas mašīnbūves nozares, ko ir viegli izskaidrot ar situāciju pasaules tirgos. Mašīnu un iekārtu ražošanā jūnijā kritums gada griezumā bija 15,2%, kas ir vairāk nekā 1. pusgadā vidēji (-12.7%), ražošana turpināja samazināties arī salīdzinājumā ar maiju (-10,2%). Autorūpniecība maijā un jūnijā ir palielinājusi izlaidi par desmitiem procentu, tomēr tā jūnijā vēl ražoja par 20,7% mazāk nekā pirms gada, jo martā un aprīlī piedzīvotā “avārija” bija patiesi dramatiska.
Šodien publiskotie dati turpina zīmēt nemainīgi bēdīgu ainu vieglajā rūpniecībā. CSP ziņo, ka ražošana tekstila un apģērbu ražošanā jūnijā gada griezumā saruka attiecīgi par 16,4% un 19,4%, nedaudz vairāk nekā 1. pusgadā kopumā. Taču turpinās arī nebeidzamās domstarpības starp nozares asociāciju un statistiķiem. Pirmā piekrīt, ka ir kritums tekstila ražošanā, bet apgalvo, ka saskaņā ar tās datiem apģērbu ražošanā (ieskaitot arī sejas maskas un vienreizējos apģērbus) pirmajos piecos mēnešos bijis pieaugums par 10%. Intriga arvien pieaug, būtu jauki to atrisināt, jo šķiet, ka šai valdībai, atšķirībā no dažām citām Latvijas vēsturē, tiešām rūp rūpniecības liktenis, taču ir grūti pieņemt lēmumus, īsti nesaprotot, kas notiek. Ir tiešām grūti iedomāties, kā nozares pārstāvji varētu tik ļoti maldīties. Taču arī no ražotāju skatu punkta tuvākās nākotnes izredzes apģērbu tirgū ir nepievilcīgas, jo noliktavas ir pilnas ar nepārdotām precēm, kuras varbūt mēģinās tirgot arī vēl nākamgad, bet no septembra rūpnīcās vajadzētu sākties nākamā pavasara un vasaras apģērbu ražošanai.
Taču kopumā rūpniecībai tiešām klājies labāk nekā varēja gaidīt krīzes sākumposmā. Tuvāko mēnešu ražošanas apjomu prognoze Latvijā veiktajās aptaujās pēc trīs mēnešu “salnas” jūlijā kļuva pozitīva. Par pāreju no lejupslīdes uz izaugsmi kopš jūlija signalizē arī eirozonas PMI indekss. Gan eirozonas, gan Latvijas indeksi it kā rāda pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, vismaz tādi ir aptaujātajiem uzdotie jautājumi. Taču faktiski tie līdz šim signalizējuši par izmaiņām gada griezumā, jo mēneša griezumā izaugsme atsākās jau maijā. Tāpēc var lolot cerību, ka jūlijā turpinājies kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet gada griezumā izmaiņu virziens kļuvis augšupvērsts.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
