Latvijas iedzīvotāji 2.ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās... (Turpināt lasīt)
2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni IKP samazinājās par 6,5%, savukārt gada griezumā saruka par 8,9 %. Tātad ekonomikas kopaina ir nedaudz uzlabojusies salīdzinājumā ar pirms mēneša sniegto sākotnējo vērtējumu, kas IKP kritumu pret 1. ceturksni mērīja 7,5% apmērā. Taču... (Turpināt lasīt)
Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās. Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko... (Turpināt lasīt)
Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs. To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija... (Turpināt lasīt)
Pandēmijas ekonomiskās ietekmes skarbākā daļa ir pārvarēta, arī patēriņa cenas gada griezumā atkal pieaug, jūlijā cenu līmenis bija par 0,5% augstāks nekā pirms gada, pret iepriekšējo mēnesi palielinoties par 0,2%. Deflācija gan uz brīdi atgriezīsies, ja augustā būs šim mēnesim... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8.5%), bet nevar runāt par pārsteigumu,... (Turpināt lasīt)
Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču “astīte” vēl ir palikusi — gada... (Turpināt lasīt)
Jūnijā Latvijā turpinājās deflācija, cenas bija par 0,7% zemākas nekā pērn jūnijā. Šo cenu kritumu vairāk nekā pilnībā izskaidro transporta izmaksu samazināšanās, tātad pārējo produktu cenas kopumā ir kāpušas. Vislielākā augšupvērstā ietekme bija pārtikai, šai produktu grupai sadārdzinoties par 1%,... (Turpināt lasīt)
Pandēmija ir laiks, kad kļūst interesanti pat mazumtirdzniecības dati. “Normālos” apstākļos varētu pusnopietni teikt, ka tie “velkas pakaļ” kopējām tendencēm, atspoguļojot ienākumu un noskaņojuma izmaiņas, un gandrīz nekad nesagādā lielus pārsteigumus. Taču šī gada lielā ekonomikas drāma skārusi arī šo... (Turpināt lasīt)
Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī, tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
