Jūlijā Latvijas eksports samazinājās par 0,3%, bet imports par 5,9%. Eksporta apjomi ir apbrīnojami ātri atguvušies un praktiski sasnieguši pērnā gada līmeni. Ir pieauguši eksporta apjomi uz ES un eirozonu attiecīgi par 1,7% un 2,8%. Savukārt kritums bija eksportā uz... (Turpināt lasīt)
2. ceturksnī vidējā darba samaksa gada laikā pieauga par 3,9%, bet ceturkšņa laikā par 1,6%. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro. Darba tirgus negaidīti sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas... (Turpināt lasīt)
2. ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 8,9%. Pirmajā pusgadā IKP ir sarucis par 5,4 %. Lai arī Latvijā ierobežojumi bija mazāk strikti, Baltijas burbulī tās kritums izrādījies visdziļākais. Igaunijā IKP otrajā ceturksnī saruka par 6,9%, bet Lietuvā par 4,2%.... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz pieaugošo COVID-19 izplatību, attīstīto valstu ekonomiku atveseļošanās ir bijusi straujāka, nekā gaidīts. Tādēļ OECD 37 valstu IKP šogad saruks par 6.6%, iepriekš prognozēto 7% vietā. Tomēr pasaules ekonomikas prognozes pasliktinās, jo strauji augošās ekonomikas pandēmijas dēļ ir piedzīvojušas... (Turpināt lasīt)
2. ceturksnī bezdarbs Latvijā sasniedza 8,6%. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir palielinājies par 1,2 procentpunktiem jeb 11,3 tūkstošiem. Bezdarba pieaugums 2. ceturkšņa laikā ir likumsakarīgas sekas visaptverošo ierobežojumu ieviešanai. Kā bija gaidāms, bezdarba pieaugums bija krietni samērīgāks par to, kas... (Turpināt lasīt)
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Būtiskākais kāpums bija pakalpojumiem (+0,5%), kamēr precēm cenu līmenis pieauga par 0,1%. Kāpums jūlijā bija nedaudz netipiski ierastajam cenu ciklam. Taču ekonomika pārliecinoši sāka atbrīvoties no COVID19 tvēriena, kas atdzīvināja... (Turpināt lasīt)
Šā gada 2. ceturksnī Latvijas IKP gada laikā sarucis par 9,8%. Apjoma samazinājums bija vērojams ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 1,6%. 2. ceturksnis bija smagākais posms ekonomikā, kad ierobežojumu ieviešana strauji sabremzēja... (Turpināt lasīt)
Šī gada otrā puse ir sākusies ar nepārtrauktu svārstīšanos starp augošo optimismu biržās un negatīvajiem COVID-19 efektiem, ko rada jauni uzliesmojumi. Makro jomā parādās pozitīvas ziņas, jo īpaši pieaugošie iepirkumu vadītāju indeksi un dati par ASV darba tirgu. Arvien vairāk... (Turpināt lasīt)
Maijā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kritumam par transportu, mājokli, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai, restorānu un... (Turpināt lasīt)
Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%. Pārtikas preču tirdzniecība samazinājās par 3,5%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, samazinājās par 14,9%. Autodegvielas noiets samazinājās par 5,3%.Mazumtirdzniecības apjoma kritums bija gaidāms, taču tas ir izrādījies daudz mērenāks, jo īpaši uz... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
