Gašpuitis: Klāt deflācija

Maijā vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kritumam par transportu, mājokli, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholam.

Deflācijas atgriešanos ir noteikuši COVID19 uzspiestie ekonomikas ierobežojumu efekti. Primārais ir naftas cenu sabrukums, kā dēļ uz laiku degvielas cenas noslīdēja līdz sen neredzētiem minimumiem. Taču nu cenas pamazām atgūstas, sekojot naftai, kuras cena varētu virzīties uz 50 dolāriem par barelu. Tas padarītu arvien vairāk valstu ieguvi rentablu, kaut tas tik un tā būtu zem to vēlamā cenu līmeņa. Sestdien OPEC+ vienojās par ieguves samazināšanu par 9,7 miljoniem barelu dienā, atstājot aprīlī panākto ražošanas ierobežojumu gandrīz nemainīgā līmenī. Naftas cenas atdzīvošanās vājinās deflācijas spēkus, kaut tā vēl tik drīz mūs nepametīs.

Jāatzīmē, ka apstākļi attiecībā uz cenu izmaiņām ir neskaidrāki kā jebkad. Noteikto ierobežojumu dēļ, jo daudzviet darbība ir pārtraukta. Piemēram, eirozonā aprīlī nebija iespējams izmērīt 35% no apakšgrupu cenu. Ņemot vērā ierobežojumu mērogu, novērojamas lielas atšķirības starp valstīm, piemēram, Francijai nespējot noteikt pat 50% cenu. Būtiska būs turpmākā pakalpojumu sektora spēja atkopties. Ja ar to neveiksies, īpaši, ar tūrismu saistītajos, iespējams cenu līmeņa kritums, jo nozarei nāksies vairāk pieslēgties vietējā patērētāja prasībām un pirktspējai. Darbaspēka ierobežojumi, piegāžu ķēžu pārrāvumi gan lauksaimniecībā, gan arī pārstrādē signalizē par riskiem pārtikas cenu kāpumam. Pagaidām, atspoguļojot ekonomisko lejupslīdi, ANO pārtikas cenu indekss maijā ir noslīdējis līdz 162.5 punktiem – zemākajam līmenim pēdējo septiņu mēnešu laikā. Būtiska loma būs lielo tirgotāju piekoptajai cenu politikai, kā arī neprognozējamajiem laikapstākļiem, gan aŗi ekonomikas atgūšanās tempam. Šā gada inflācijas prognoze ir 0.3%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists