Strautiņš: Pieaug gan strādājošo skaits, gan bezdarbs
Par 2016.gada 1.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultātiem
Ziņās par darba tirgu parasti lielāko uzmanību piesaista bezdarba līmenis. Taču var apgalvot, ka vēl svarīgāks rādītājs ir strādājošo skaits. Pat augošā ekonomikā ar augošu nodarbinātību arī bezdarba līmenis var kāpt, ja vairāk kļūst ekonomiski aktīvo cilvēku. Tas notiek, piemēram, ja viņiem uzplaiksnī agrāk izplēnējušas cerības atrast darbu, vai arī šāda doma iepriekš pat nav nākusi prātā. Tātad norises, kas pašas par sevi ir apsveicamas, var pasliktināt populāro makroekonomisko rādītāju. Tieši tas Latvijā šobrīd notiek. Jaunākos datos redzam kopš 2008.gada mazāko cerības atrast darbu zaudējušo cilvēku skaitu jeb 18.1 tūkstoti, par 24% mazāk nekā pirms gada.
Šī gada 1.ceturksnī strādājošo skaits Latvijā bija par 5.1 tūkstoti jeb par 0.6% lielāks nekā pirms gada. Tātad neliels progress, taču ne nenozīmīgs.
Apmēram šāds darbavietu skaits kopā vajadzīgs tipiskai kādreizējā rajona centra pilsētai, kā Bauska vai Krāslava, lai tā sekmīgi attīstītos. Iespēju nodarbinātībai augt veicina arī kvalifikācijas līmeņa kāpums. Līdz šim augstāko punktu — 35.4% starp ekonomiski aktīvajiem sasniedzis augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars. Viņu īpatsvars starp strādājošajiem ir 37.3%. Arvien aktīvāki ir cilvēki 55-64 gadu vecuma grupā. Tajā strādājošo skaits gada laikā pieaudzis par 5.4 tūkstošiem, tātad gandrīz precīzi atbilstot kopējam kāpumam. Viens no iemesliem noteikti ir pensionēšanās vecuma celšana, taču varbūt arī — darba devējiem ir mazāk iespēju izturēties aizspriedumaini laikā, kad tirgus rezerves tiek izsmeltas.
Tajā pašā laikā bezdarba līmenis gada laikā ir pieaudzis par 0.1 procentpunktu (pp) līdz 10.3%, darba meklētāju skaits ir kāpis par vienu tūkstoti. Tas noticis pirmo reizi kopš 2010.gada 3.ceturkšņa. Bezdarba pieaugums 1.ceturksnī pret iepriekšējā gada beigām par 0.5 pp nav nekas neparasts. Tā var gadīties pat straujas izaugsmes laikā, sezonālu faktoru dēļ. Taču samērā neliels bija bezdarba sarukums pērnā gada vidū. Aizvadītā gada laikā nenoliedzami IR bijuši notikumi, kuri nelabvēlīgi ietekmējuši nodarbinātību. Piemēram, Krievijas tirdzniecības ierobežojumi skāruši zivju pārstrādi, bet šīs valsts valūtas vērtības kritums — vieglo rūpniecību. Savukārt nevienmērīgā ES fondu apguve izraisījusi krīzi ēku celtniecībā. Visas šīs nozares ir diezgan darbintensīvas.
Ir apstājusies bezdarba līmeņa samazināšanās 15-24 gadus veco jauniešu grupā, kas iepriekš bija ļoti strauja, no vairāk nekā 40% krīzes kulminācijā līdz 14.8% pērnā gada sākumā, bet jaunākajos datos tas ir 15.0%. Iespējams, ka ekonomikas izaugsmes piebremzēšanās apgrūtina darba tirgus pirmā pakāpiena aizsniegšanu, vienkārši parādās mazāk jaunu iespēju. Taču turpinājis strauji samazināties bezdarbs darba tirgū viskonkurētspējīgākajā grupā, starp 25 līdz 34 gadus vecajiem iedzīvotājiem.
Aplūkojot datus pa nozarēm, pārsteidzoši straujš strādājošo skaita kāpums redzams apstrādes rūpniecībā, par 9 tūkstošiem, bet šeit var būt ievērojamas neprecizitātes, tāpat kā vērtējumā par celtniecībā strādājošo skaita kritumu par 12.3 tūkstošiem, kas gan visdrīzāk pareizi rāda izmaiņu virzienu.
Ļoti iespējams, ka šī gada sākumā darba algu kāpums ir bremzējies, taču nelielais darba meklētāju īpatsvara pieaugums vēl nenozīmē, ka darba devējiem pienākuši daudz vieglāki laiki. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaita kritums parāda, ka rezerves darba tirgū samazinās. Notiek „pārceļošana” no neredzamā bezdarba uz redzamo. Samazinoties iedzīvotāju skaitam, nodarbināto īpatsvars 15-74 gadus veco cilvēku kopā gada laikā ir pieaudzis diezgan strauji, no 59.7% līdz 61.0%, bet ekonomiski neaktīvo īpatsvars samazinājies no 33.5% līdz 32.0%.
Uz to atbildi nevar sniegt šodien publicētie dati, taču būtu interesanti uzzināt — vai ekonomiskās aktivitātes līmeņa kāpums ir saistīts ar iekšējo migrāciju? Deviņdesmito gadu dzimstības krituma atbalss sasniedz vecumu, kurā jaunieši atstāj vecāku mājas. Tas nozīmē, ka samazinās pieprasījums pēc mājokļiem ekonomiski aktīvākajās valsts daļās no to cilvēku puses, kuri šeit ir uzauguši. Tātad rodas vairāk iespēju uz šejieni pārcelties cilvēkiem no pārējās Latvijas. Ja tā ir taisnība, tad šis faktors turpinās samazināt ekonomiski neaktīvo cilvēku skaitu arī turpmāk pat tad, ja izaugsme būs mērena. Tāda tā gan visdrīzāk nebūs, jo eksporta pārorientēšana, ES fondu aprites pieaugums un hipotekārās kreditēšanas cikla pāreja augšupejas fāzē notiks apmēram vienlaicīgi. Periods ap valsts simtgades brīdi Latvijas ekonomikā būs ļoti, ļoti interesants.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
