Strautiņš: Pārsteidzoši, bet ekonomiku šogad virza eksports
Septembra rezultāti rūpniecībā ir iepriecinoši. Pašā svarīgākajā — apstrādes rūpniecībā reģistrēts veselīgs kāpums mēneša laikā par 2.2%, novedot pie 5.6% pieauguma gada griezumā.
Jāpiebilst, ka to palīdzēja sasniegt ļoti straujš uzrāviens kokzāģētavu darbībā, kas diez vai būs uzturams, ievērojot nozares nebeidzamās grūtības ar resursu pieejamību. Tāpat izcils mēnesis bijis mēbeļu ražotājiem. Turpretim nav nevienas apakšnozares, kurai septembri varētu nosaukt par neveiksmīgu mēnesi. Dažviet bija kritums mēneša griezumā, kā elektrisko iekārtu ražošanā, bet pēc neparasti laba iepriekšējā perioda. Tā ir reta sakritība, fortūna ir kaprīza, tāpēc ir iespējams, ka oktobrī varētu būt piedzīvots izlaides kritums.
Taču kopumā šogad apstrādes rūpniecība izskatās ļoti pieklājīgi uz kopējā fona, tās pieaugums visdrīzāk pārsniegs 3%, iespējams — būs tuvs 4%. Jau skaidrs, ka galvenie izaugsmes virzītāji ir kokapstrāde, metālapstrāde, nemetāliskie minerāli (būvmateriāli un stikla šķiedra), elektronika.
Strauji tuvojas gada beigas, un ekonomikā kopumā pamazām veidojas aina, kas ne gluži atbilst gada sākumā gaidītajam. Izskatās, ka šogad vairāk uz iekšējo tirgu vērstās nozarēs (piemēram, enerģētika, tirdzniecība, celtniecība, izglītība, veselības aprūpe) kopumā valda stagnācija, bet eksportējošās (apstrādes rūpniecība, IT, komercpakalpojumi u.c.) varētu augt divreiz straujāk par IKP. Iepriekšējos trīs gados attiecība bija drīzāk pretēja. Skaidrs, ka tā ir ļoti neprecīza pieeja, jo dažādās eksportējošās nozarēs vietējā tirgus daļa atšķiras, tāpat proporcijas starp eksportu un vietējo tirgu mainās to ietvaros. Taču vēl neprecīzāku priekšstatu var gūt, vienkārši skatoties uz eksporta summas pārmaiņām, jo strauji krities reeksports, tāpat nepārprotami sarūk importa izmaksu daļa Latvijā ražotajās precēs un pakalpojumos. Nākamgad eksportam varētu sekmēties nedaudz labāk, bet daudz labāks šis laiks būs “iekšējām” nozarēm, tāpēc abi galvenie ekonomikas vilcēji darbosies ar līdzīgu spēku.
Šī gada beigās un nākamgad apstrādes rūpniecībai augt palīdzēs divi faktori.
Pirmkārt, iekšējais pieprasījums. Gaidāmā būvniecības aktivizēšanās tieši palīdzēs tērauda konstrukciju ražotājiem, kokrūpniekiem un būvmateriālu ražotājiem. Netiešā veidā, caur ietekmi uz patēriņu, tas atbalstīs arī pārtikas un citu patēriņa preču ražotājus. Ārējā ietekme var būt ļoti pretrunīga. No vienas puses, ir pozitīvi signāli. Tāds svarīgs “apsteidzošais” rādītājs kā iepirkumu vadītāju indekss eirozonā oktobrī kāpa līdz 53.5 punktiem, par 0.9 punktiem, kas ir diezgan daudz. Visās četrās lielākajās valstīs — Vācijā, Itālijā, Francijā un Spānijā noskaņojums ir ar plusa zīmi. No otras puses, iespējamās krasās pārmaiņas ASV ekonomiskajā politikā var nozīmīgi kaitēt.
Otrkārt, Latvijas rūpniecība dinamiski mainās arī brīžos, kad tā it kā aug mēreni, kā šobrīd. Nozares struktūra mainās, uzņēmumu un produktu attīstība notiek nepārtraukti, tikai atdeve no šī procesa makro skaitļos nāk ar pārrāvumiem. Šobrīd notiek konkurss “Eksporta un Inovācijas balva”, kas ļauj iepazīties ar ļoti dažādiem, nereti pārsteidzošiem biznesa modeļiem. Tas ļauj saprast, cik nabadzīgi ir medijos dominējošie stereotipi par pievienotās vērtības radīšanu rūpniecībā. Piemēram, ķīmijas nozarē ir strauji augošs uzņēmums CrossChem, kas ražo dīzeļmotoru izplūdes gāzu samazināšanas līdzekli AdBlue. Ražošanas process ir it kā ļoti vienkāršs, bet spēja īstajā laikā nonākt īstajā vietā ar īsto produktu, perfekta biznesa administrēšana ir ļāvusi uzņēmumam reģionā iegūt dominējošu pozīciju tirgū, no kura kādam to izspiest būtu ļoti grūti. Turklāt ar gūto kompetenci procesu vadīšanā CrossChem spējis izveidot filiāles vairākās citās valstīs, tai skaitā Austrālijā. Uzņēmums ir ļoti maz zināms, bet tā apgrozījums šogad pārsniegs citu ķīmijas nozares pārstāvi, kuru glābt nesen tika aicināti patriotiskie Latvijas pircēji.
Kā jau vienmēr, daži vārdi jāpiebilst par atsevišķām nozarēm tieši pārskata periodā. Arvien skaidrākas ir pazīmes, ka pārtikas ražotāji pārvar Krievijas krīzes un sankciju sekas, te gada pieaugums septembrī bijis 4%. Tāpat ļoti labs gada pieaugums trīs nozarēs, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu un produktu eksportu — kokapstrāde (+7.8%), metālapstrāde (12.3%) un nemetāliskie minerāli (11.2%). Tas varētu būt saistīts ar pieaugošu dažādu, tai skaitā ļoti smagu celtniecības konstrukciju eksportu. Te darbojas uzņēmumi, kas vismaz kā ražotāji sabiedrībā ir maz zināmi. Piemēram, dzelzsbetona konstrukcijas ražojošā Skonto Prefab apgrozījums šogad varētu sasniegt ap 30 miljonus eiro, gandrīz pilnībā eksporta tirgos.
Apgrozījums apstrādes rūpniecībā septembrī, līdzīgi kā šogad kopumā, ir audzis krietni lēnāk par izlaidi. Taču septembris vēl iekļāvās periodā, kad lielas izmaksu pozīcijas — enerģija, metāli, dažādas pārtikas izejvielas, bija lētākas nekā pirms gada. Pat elektrības cenas šajā periodā bija zemas. Šobrīd šis laiks strauji tuvojas beigām, oktobrī pasaules izejvielu indeksu izmaiņas gada griezumā kļuva pozitīvas.
Rūpniecības kopējam sniegumam 4.ceturksnī varētu palīdzēt enerģētika. Zemo cenu dēļ elektrības ražošanas jaudas 3.ceturksnī izmantoja maz, bet oktobrī un novembrī situācija ir mainījusies. Piemēram, 3.novembra rītā Latvijas termoelektrostacijas strādāja ar vairāk nekā 1000 megavatu jaudu, un Baltija elektrību uz Ziemeļvalstīm eksportēja gan pa Igaunijas – Somijas, gan Lietuvas – Zviedrijas kabeļiem.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
