Strautiņš: Mazumtirdzniecības apgrozījums nemainās, sabiedrība mainās
Jau kopš jūnija mazumtirdzniecības nozarē, ja skatāmies uz kopējo dinamiku, notiek gandrīz precīzi nekas. Gada pieaugums svārstās starp 0.5% un 1.6%. Septembrī pieaugums noslīdējis līdz zemākajam līmenim. Nekas labs nav gaidāms arī oktobrī. Saskaņā ar šodien Eiropas Komisijas publiskotajiem datiem, šajā mēnesī patērētāju noskaņojums Latvijā krasi pasliktinājās, nedaudz lejup slīdēja arī mazumtirgotāju priekšstats par tuvāko nākotni. Cilvēki joprojām nav noskaņoti tērēt naudu, viņi aktīvi palielina uzkrājumus. Savukārt uzkrājumu palielināšanas dzinulis var būt gan pesimisms, gan optimisms – vai nu vēlme nodrošināties pret krīzi, vai arī vēlme pirkt auto vai mājokli, kam nepieciešama pirmā iemaksa. Skatoties uz notiekošo auto un mājokļu tirgū, otrais mērķis ir vismaz daļa no izskaidrojuma.
Taču ļoti interesanti vijas dažādu preču pārdošanas līknes. Te var saskatīt gan atspulgu iespējamam nevienlīdzības pieaugumam, gan patēriņa prioritāšu un dzīvesveida izmaiņu nospiedumu.
Šogad ļoti vāji aug pārtikas patēriņš, kamēr nepārtikas preču pārdošana, atskaitot degvielu, aug salīdzinoši strauji. Tā ir 2014.gadam pretēja situācija, arī pērn vēl pārtikas tirdzniecība auga pieklājīgā ātrumā, par 2.4%. Ja pārtika un degviela ir galvenokārt pirmās nepieciešamības preces (ne jau visas, protams), tad pārējās drīzāk tādas, kuras var pirkt un var nepirkt, vismaz kādu laiku. Šāds salikums varētu liecināt, ka ir cilvēki, kuriem ienākumi aug strauji un ir tādi, kuri spiesti taupīt uz pašu nepieciešamāko. Mūsu sabiedrību ilgākā laika posmā neraksturo nebeidzams nevienlīdzības kāpums, par spīti šāda priekšstata popularitātei — Gini koeficients pēdējā desmitgadē mainījies maz. Taču tieši šogad tas gan varētu būt noticis. Fantastiski strauji aug augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports, šajās nozarēs profesionāļi pelna ļoti labas algas. Turpretim celtniecībā ir dziļa krīze, ap 6000 cilvēku zaudējuši darbu. Šķiet, ka pasliktinās situācija Latgalē, kur salīdzinoši liela daļa rūpniecības ir saistīta ar austrumu tirgu. Šāds priekšstats nostiprinās, redzot, ka šī gada mēnešos vidēji par 10.9% gada griezumā augusi pārdošana pārtikas un dzērienu specializētajos veikalos. Liela daļa no tiem orientēta uz luksusa patēriņu – smalkiem dzērieniem, eko pārtiku. Turklāt pieaugums paātrinās, pēdējos četros mēnešos līdz 16.1%. Turpretim nespecializētajos veikalos, kur galvenokārt pārdod pārtiku, un kas vairāk ir orientēti uz ekonomisko patēriņu, gadā vidēji pieaugums vien par 0.3%, bet pēdējos četros mēnešos kritums par 1.7%.
Nepārtikas preču tirdzniecība, atskaitot degvielu, šogad ir augusi par 3.8%. Lieliski, tāpat kā kopumā pēdējos četros gados (pagājušais bija izņēmums ar 1.1% kāpumu) aug apģērbu un apavu tirdzniecība, šoreiz vidēji par 8.9%, turklāt ar paātrinājuma tendenci. Daļēji to noteikti nosaka atteikšanās no šo preču pirkšanas ārzemēs, pateicoties lielākai konkurencei pašmāju tirgū, taču rodas iespaids, ka arī pieaugošais ārvalstu tūristu pulks te pieliek savu roku un kāju. Pirmatnējie mednieku-vācēju instinkti ir spēcīgi, lai arī diez vai ir saprātīgi tērēt laiku apģērbu pirkšanai ārzemēs, ievērojot katras tur pavadītās dienas kopējās izmaksas. Vienlaikus par 9.2% augusi lietotu preču tirdzniecība, kas grūti atšifrējamās proporcijās liecina gan par nabadzības pieaugumu daļā sabiedrības, gan patiesākas rūpes par apkārtējo vidi.
Pārtikas pirkšana specializētajos veikalos varētu liecināt par virzību uz veselīgu dzīvesveidu, tāds pats iespaids rodas, raugoties uz datiem par sporta preču pārdošanu, tā šogad augusi par 10.7%. Pagaidām tas nav atstājis iespaidu uz medikamentu tirdzniecību, tā augusi par 7.1% (šajā gadījumā – pirmo deviņu mēnešu summa, izlīdzināti dati). Turpinās jau iepriekšējos gados redzamais IT preču pārdošanas kāpums, šoreiz par 7.9%. Turpretim mājsaimniecības elektropreču pārdošana līdzīgā tempā slīd uz leju. Tas varētu atspoguļot tirgus piesātinājumu, taču varbūt arī to, ka deviņdesmitajos gados notikušā dzimstības krituma atbalss jau iesniedzas vecumā, kurā cilvēki veido jaunas mājsaimniecības.
Iepriecina tas, ka pēc ilgstoša krituma pēdējā pusgada laikā stabilizējas dažādu drukas darbu un ar tiem saistītu preču tirdzniecība. Dažkārt tehnoloģijas, kurām bija prognozēts noriets, izdzīvo un pat atdzimst, kā vinila plates. Piemēram, Latvijas grāmatu ražotāji runā par augošu bērnu grāmatu tirgu Ziemeļvalstīs, varbūt kaut kas līdzīgs notiks arī ar mums.
Auto degvielas tirdzniecība šogad gandrīz nav mainījusies, augot par 0.6%. Acīmredzot zemo cenu spējas palielināt patēriņu, kas bija redzamas iepriekšējos divos gados, ir izsīkušas. Taču tas vismaz vieš cerību, ka Latvijas iedzīvotāji nav mainījuši paradumus, vairāk priekšroku dodot neekonomiskiem auto, kas vērojams ASV.
Arī kopumā mazumtirdzniecības dati liecina, ka esam ļoti, ļoti prātīga tauta, dažkārt pat pārāk.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
