Strautiņš: Latvijas ekonomika dematerializējas
Šī gada pirmajos septiņos mēnešos eksports ir samazinājies par 3.7% un jūlijā kritums ir vēl lielāks, par 7.3%. Latvijā ražoto preču eksportā gada pirmajos septiņos mēnešos bijis neliels pieaugums, ap 2%. Taču jūlijā saruka arī Latvijas izcelsmes preču eksports, par apmēram 4%, re-eksports gan joprojām krita vairāk, par apmēram 12%.
To galvenokārt noteica krasi svārstīgi apjomi pārtikas un koksnes produktu eksportā. Jūnijā abās pozīcijās bija straujš kāpums, par 16.6% un 2.2%, jūlijā jau kritums par 13.4% un 10.6%. Ja šāds pavērsiens izrādītos noturīgs, tā, protams, būtu slikta ziņa ekonomikai, jo šīs ir svarīgas nozares. Gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā abās ir bijis pieaugums par 12.8% un 4.0%, viena mēneša rezultāti visdrīzāk ir izņēmums. Ražošanas dati un ziņas no nozares liecina, ka kokapstrādē pieauguma tempam tiešām jāsamazinās, bet krīze nav gaidāma. Pārtikas pārstrādē situācija gada 2.pusē drīzāk varētu nedaudz uzlaboties.
Par 30.2% gada griezumā jūlijā samazinājusies fosilo kurināmo izvešana, kas, protams, lielu satraukumu nerada. Vēl krasāk, par 59.6% samazinājies dzelzs un tērauda eksports, gan tāpēc, ka apjoms par ceturto daļu mazāks nekā šogad vidēji, gan tāpēc, ka pērn jūlijā apjoms bija liels. Ļoti krass kāpums bijis transportlīdzekļu un to daļu eksportā, par 128.6%. Mediji jau vēstīja, ka Rīgā ir uzbūvēta 40 miljonus eiro vērta jahta un atbilstoša summa šodien redzama laivu un kuģu eksportā.
Preces joprojām dominē Latvijas eksportā, veidojot apmēram 70%. Taču ekonomikai svarīgākās pārmaiņas šobrīd notiek pakalpojumu eksportā. Tajā tradicionāli dominējuši tranzīta pakalpojumi, bet no apmēram 60% gadsimta sākumā to īpatsvars sarucis uz pusi. 1.pusgadā jūras, dzelzceļa un autotransporta pakalpojumu radītajos ienākumos lielu izmaiņu nebija. Kā skaidrojusi CSP, lielāki ienākumi no transporta palīgdarbībām kompensējusi mazāku pārvadājumu apjomu. Arī tranzīts tātad ir vien kā fona dekorācijas pašiem svarīgākajiem notikumiem, kas norisinās tajā piektdaļā no kopīgā eksporta, kas ir pārējie pakalpojumi. Tajā divas galvenās nozares ir tūrisma un biznesa pakalpojumi, bet svarīga loma ir arī informācijas un sakaru, finanšu pakalpojumiem. Te eksporta apgrozījuma kāpums 1.pusgadā bija 17%, turklāt 2.ceturksnī ieņēmumu pieaugums pat paātrinājās. Ieņēmumi no sakaru pakalpojumiem 1.pusgadā auguši par 73%, bet no IT pakalpojumiem – par 33%, biznesa pakalpojumi pa 17%, savukārt no tūrisma – par 12%.
Par spīti eksporta kopsummas kritumam, Latvijā ražoto preču eksports šķiet nedaudz pieaudzis, gadā kopumā papildus pāris procenti nozīmētu ap 150 miljonu eiro papildus apgrozījumu eksportējošajām preču nozarēm. Taču “ne-tranzīta” pakalpojumu eksports šogad pie pašreizējām tendencēm varētu papildus ienest divreiz vairāk. Turklāt šī eksporta radīšanai vajag ļoti maz importa, tāpēc ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem atšķiras vēl vairāk.
Notikumiem tajā pakalpojumu eksporta daļā, kas nav tranzīts, parasti netiek pievērsta liela uzmanība. Detalizēta informācija pieejama vien ceturkšņu dalījumā, tās publicēšanu nepavada plašu ievērību gūstošas preses relīzes, kuras izsmalcinātā rituālā apdzied analītiķu koris. Taču tieši šajā sektorā šogad norisinās tautsaimniecības nākotnei vissvarīgākie notikumi.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
