Jau trešo mēnesi pēc kārtas gada inflācijas temps lēnām samazinās. Novembrī gada inflācija bijusi 2.7%. Lai gan gada inflācijas temps rūk, tas ir krietni augstāks nekā šajā laikā pieredzējām pērn. Šī gada vienpadsmit mēnešos gada vidējā inflācija bijusi 3.0%. Savukārt... (Turpināt lasīt)
Oktobrī ražošana apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0.2, bet straujais kāpums pērn oktobrī noteica gada pieauguma tempa samazinājumu no 7.1% septembrī līdz 5.9%. Iespējams, ka šī paša iemesla dēļ gada pieaugums vēl nedaudz samazināsies novembrī. Sliktā apaļkoksnes pieejamība... (Turpināt lasīt)
Oktobrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, rūpniecības izlaide augusi par 5.4%. Tas ir otrs lēnākais mēnesis šogad, bet bažām nav pamata. Nelieli mīnusi redzami vien dažās pārtikas rūpniecības apakšnozarēs, kā arī kokmateriālu zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas segmentā, kamēr pārējās nozares turpina... (Turpināt lasīt)
Labās ziņas par jaudīgo ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī apstiprinājās. Gada griezumā iekšzemes kopprodukts auga par 5.8% (neizlīdzināti dati), bet ceturkšņa griezumā – par 1.5% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Tā ir straujākā izaugsme kopš 2012. gada! Ekonomikas apjoms ir pavisam... (Turpināt lasīt)
2017. gada 3. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 6.2% – visstraujāk kopš 2011. gada. Izaugsmes paātrinājumu kopš pērnā gada, pirmkārt, nosaka investīcijas, bet aug arī eksports un patēriņš. Nozaru notikumus vērtējot, visstraujāk augošā neapšaubāmi ir celtniecība, bet liels devums... (Turpināt lasīt)
Precizētie IKP dati apliecina, ka ekonomika 3. ceturksnī ir augusi par 5.8%. Rezultātā gada deviņos mēnešos IKP ir palielinājies par 4.7%. Latvijas ekonomikas izaugsme nostājusies uz stabila pamata. Par to liecina apjoma pieaugums rūpniecībā par 8.4%, būvniecībā par 25% un... (Turpināt lasīt)
Silstošais darba tirgus turpina uzturēt strauju algu kāpumu. Pēc jaudīgā 8.7% kāpuma otrajā ceturksnī algu izaugsmes temps nedaudz palēninājās trešajā ceturksnī, kad mēneša vidējā bruto darba samaksa gada izteiksmē pieauga par 7.5%. Vidējās algas palielinājās gandrīz visās nozarēs, izņemot nekustamā... (Turpināt lasīt)
Statistikas dati gadu no gada rāda, ka Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis uzlabojas, tomēr ikdienas darbs ar pacientiem liek šo patiesību apšaubīt. Ja salīdzinām ar iepriekšējām paaudzēm, katra nākamā arvien vairāk cieš no tādām slimībām, kas saistītas ar apkārtējās vides kaitīgo... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas aktivitātes pieaugums trešajā ceturksnī spēja notušēt negatīvās demogrāfiskās tendences – zemas dzimstības un emigrācijas sekas. Pēc četru ceturkšņu pārtraukuma beidzot atsāka augt strādājošo skaits, kas kopā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu sekmēja bezdarba līmeņa sarukumu. Pie tam jaunas... (Turpināt lasīt)
3. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars samazinājās līdz 8.5% no 8.9% iepriekšējā ceturksnī un 9.5% pērnajā rudenī. Taču svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos – pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus. Absolūtajos skaitļos pieaugums... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
