Buceniece: Darba tirgus turpina silt, nodarbināto skaits atsāk augt

Ekonomikas aktivitātes pieaugums trešajā ceturksnī spēja notušēt negatīvās demogrāfiskās tendences – zemas dzimstības un emigrācijas sekas. Pēc četru ceturkšņu pārtraukuma beidzot atsāka augt strādājošo skaits, kas kopā ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritumu sekmēja bezdarba līmeņa sarukumu.

Pie tam jaunas darba vietas bija noteicošais faktors – nodarbināto skaits palielinājās par 8 tūkstošiem gada izteiksmē. Savukārt darba meklētāju skaits saruka par aptuveni 10 tūkstošiem, bet darbu vēl arvien meklēja 84 tūkstoši iedzīvotāju. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 8.5%, kas ir pēdējo deviņu gadu zemākais līmenis. Tomēr tas vēl arvien ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Iedzīvotāju skaita krituma ietekmē ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars sasniedza jaunu rekordu un pietuvojās 70%.

Sarūkot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam un bezdarbam, darba devējiem kļūst grūtāk atrast darbiniekus. Pieaug brīvo darba vietu skaits. Apstrādes rūpnieki aptaujās biežāk norāda uz darbaspēka trūkumu kā ražošanas kāpināšanas ierobežojošu faktoru. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī citās nozarēs. Uzņēmēji iespēju robežās meklē iespējas kāpināt efektivitāti un investēt tehnoloģiskos risinājumos, automatizējot un digitalizējot atsevišķus darbības procesus. Darba tirgus silšana veicina algu izaugsmi, kas kopā ar bezdarba kritumu uzlabo iedzīvotāju finansiālo situāciju. Aug arī produktivitāte. Lai saglabātu konkurētspēju eksporta tirgos, ir būtiski, ka algu izaugsme iet roku rokā ar produktivitātes kāpumu.

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste