Straujākais algas pieaugums pēckrīzes periodā. Pērn vidējā bruto alga jeb alga “uz papīra” bija 926 eiro, kas ir par 7.9% jeb 67 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējās algas kāpumu izjuta visas nozares, bet atalgojums visspējāk auga profesionālo, zinātnisko un... (Turpināt lasīt)
Pērnā gada ekonomikas izaugsme bija ne vien jaudīga, bet arī plaša. Iekšzemes kopprodukts palielinājās par 4.5% – pēdējo sešu gadu laikā straujākais izaugsmes temps. Ekonomikas apjoms ir beidzot atgriezies pirms krīzes līmenī, bet tam bija vajadzīgi veseli desmit gadi! Atšķirībā... (Turpināt lasīt)
Paplašinātie un precizētie IKP dati apstiprināja sākotnējo vērtējumu, ka ekonomika pērn pieauga par 4.5%, gan pavisam nedaudz pietrūka līdz 4.6%. Turpretim starplaikā krietni ticamāks kļuva pieņēmums, ka šogad izaugsme nedaudz bremzēsies. Notikumiem nerezidentus apkalpojošajā banku sektora daļā būs ietekme uz... (Turpināt lasīt)
Pirmie šā gada dati liecina, ka ekonomika ir labā kondīcijā un pērn uzņemtais ātrums nav zudis. Ar izņēmumu trešajā ceturksnī, kad izaugsme sasniedza 5.8%, pārējos ceturkšņos pieauguma temps turējās 4% apmērā. Šāds temps sagaidāms arī šogad. Tomēr dalījumā pa nozarēm... (Turpināt lasīt)
Labvēlīgie laikapstākļi, gan ekonomikas pārliecinošā virzība ir ļāvusi mazināt bezdarbu arī pērnā gada 4. ceturksnī, kad tā līmenis kritās par 0.4 procentpunktiem līdz 8.1%. Ekonomikas izaugsmes temps ļauj prognozēt tālāku situācijas darba tirgū uzlabošanos. Tas nozīmē, ka atrast vai nomainīt... (Turpināt lasīt)
Pērn Latvijas ekonomika pieredzēja strauju un plašu izaugsmi. Ekonomikas radītais pieprasījums kopā ar arvien sarūkošo iedzīvotāju skaitu – gan iepriekšējo gadu zemās dzimstības, gan emigrācijas sekas – sildīja darba tirgu, proti, darba devējiem kļuva arvien grūtāk aizpildīt brīvās darbavietas. Par... (Turpināt lasīt)
Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums... (Turpināt lasīt)
“2018. gads iesācies, turpinoties vispusējai eiforijai finanšu tirgos un akciju indeksiem lielākajās pasaules biržās sasniedzot vēsturiskos maksimumus. Tomēr februāra sākumu daudzi investori atcerēsies nelabprāt, jo akciju cenas piedzīvoja lielāko globālo korekciju pēdējo gadu laikā,” atgādina Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.... (Turpināt lasīt)
Janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, patēriņa cenas nemainījās. Tādējādi gada inflācija bija 2.0%. Preču cenu izaugsme turpināja palēnināties, un gada laikā preču cenas auga par 1.5%. Kāpumu galvenokārt piebremzēja lēnāks pārtikas cenu pieaugums, kas saistāms ar pasaules pārtikas cenu... (Turpināt lasīt)
2018. gads ir sācies ar negaidīti mērenu inflāciju, vidējais cenu līmenis janvārī bija par 2% augstāks nekā pirms gada, bet tas nemainījās salīdzinājumā ar pērno decembri. Lielā mērā tas ir augstā eiro kursa un pasaules izejvielu tirgus notikumu nopelns, spītējot... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
