Buceniece: Bezdarba līmenis turpinās sarukt arī šogad
Pērn Latvijas ekonomika pieredzēja strauju un plašu izaugsmi. Ekonomikas radītais pieprasījums kopā ar arvien sarūkošo iedzīvotāju skaitu – gan iepriekšējo gadu zemās dzimstības, gan emigrācijas sekas – sildīja darba tirgu, proti, darba devējiem kļuva arvien grūtāk aizpildīt brīvās darbavietas. Par to liecina pieaugošais neaizpildīto vakanču skaits, kā arī uzņēmēji aptaujās biežāk norāda, ka saskaras ar grūtībām atrast darba rokas, kā rezultātā tiek ierobežota to biznesa aktivitāte. Bezdarbnieku skaits pērn samazinājās par aptuveni 10 tūkstošiem, un bezdarba līmenis bija 8.7% gadā kopumā. Ceturtajā ceturksnī tas noslīdēja uz 8.1%. Viennozīmīgi galvenais bezdarba līmeņa deldētājs bija negatīvās demogrāfiskās tendences, taču gada otrajā pusē ekonomikas aktivitātes pieaugums atspoguļojās jaunu darba vietu radīšanā un strādājošo skaita pieaugumā.
Dati par pirmajiem trīs ceturkšņiem liecina, ka strādājošo skaits visstraujāk pieauga ar pakalpojumiem saistītajās nozarēs, kā piemēram, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Būtisks pieaugums bija vērojams arī tirdzniecības nozarē. Tomēr virknē citu nozaru strādājošo skaits saruka, piemēram, lauksaimniecībā un transporta un uzglabāšanas nozarē.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (strādājošie un darba meklētāji) īpatsvars pērn pieauga līdz 68.9%, kas ir vēsturiski augstākais līmenis. Tas nozīmē, ka būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas darba tirgū nepiedalās. Aktivitātes līmenis vēl var nedaudz pieaugt, tomēr rezerves nav lielas. Piemēram, Zviedrijā, kas var lepoties ar vienu no efektīvākajiem darba tirgiem, šis rādītājs ir tuvu pie 73%. Aktivitātes līmenim augot lēnāk, tam būs grūtāk kompensēt sarūkošo iedzīvotāju skaitu, kā rezultātā neredzēsim būtisku strādājošo skaita pieaugumu. Gaidāms, ka bezdarba līmenis šogad turpinās sarukt un gadā kopumā būs ap 8.1%. Darba tirgus turpinās silt. Tas radīs galvassāpes darba devējiem, jo pieaugs darbaspēka izmaksas. Savukārt augot darba meklētāju iespējām atrast darbu un strādājošo ienākumiem, uzlabosies iedzīvotāju finansiālā situācija.
Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste
