Šī gada sākumā ekonomika ir turpinājusi strauji augt. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 4. ceturksni, šī gada pirmajos trīs mēnešos IKP pieauga par 1.7% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Savukārt, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, IKP palielinājās par 4.3% (neizlīdzināti... (Turpināt lasīt)
Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pēc neliela vājuma februārī atsāka augt straujāk marta mēnesī. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apjomi palielinājās par 6.5% (kalendāri izlīdzināti dati). Pieaugums vērojams gan pārtikas (+6.8%), gan nepārtikas (+6.0%), gan arī autodegvielas (+7.3%) pārdošanas apjomos. Pārtikas sadaļā... (Turpināt lasīt)
Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4.3%. Gada pirmajos mēnešos rūpniecības veikums bija labs – +3%. Tikmēr eksporta pieaugums pārsteidza – divos... (Turpināt lasīt)
Vismaz vēl martā Latvijas patērētājiem finanšu un tranzīta pakalpojumu eksportētāju bēdas bija dziļi vienaldzīgas. Mazumtirdzniecība martā gada griezumā auga par 6,5%, kas ir vairāk par šī gada 1.ceturkšņa un arī pērnā gada vidējo rādītāju. Pārtikas un dzērienu tirdzniecībā noticis trešais... (Turpināt lasīt)
Eksperti plaši ir diskutējuši par to, kas mūsdienu globālās ekonomikas apstākļos var nodrošināt sekmīgu uzņēmumu attīstību un visas valsts kopējo konkurētspējas pieaugumu. Nebaidīšos teikt, ka atslēgas vārds ir loģistika. Jebkurā nozarē vai darbības laukā ir saskatāmas loģistikas iezīmes, kuras, akcentētas... (Turpināt lasīt)
Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā. Jau tagad tam ir liela nozīme Latvijas ekonomikā. No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms ir apmēram 52%, pasažieru pārvadājumu – 6%, bet... (Turpināt lasīt)
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131 miljons eiro jeb 0.5% no IKP. Savukārt valsts parāds palielinājās par 700 miljoniem eiro, sasniedzot 10.8 miljardus jeb 40.1 % no IKP. Bilances pasliktināšanās (2016. gadā valsts budžetā bija 0.1% pārpalikums) bija... (Turpināt lasīt)
Šī gada martā gada inflācijas temps pēc ilgāka atslābuma “atdzīvojies” – gada inflācija martā sasniegusi 2.2%. Galvenās vaininieces nedaudz straujākā cenu kāpumā bijušas grādīgo dzērienu cenas, kuru devums patēriņa cenu pieaugumā visbūtiskāk palielinājies. Salīdzinot ar pērno martu, vīns bijis par... (Turpināt lasīt)
Martā patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi bija 1,2% – visstraujākais kopš 2011. gada janvāra. Toreiz krīzes radītais milzu deficīts budžetā tika lāpīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Arī šoreiz akcīze ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielai mēneša inflācijai. Alkoholam un... (Turpināt lasīt)
Kā jau gaidīts, februārī preču eksporta izaugsmes temps nedaudz noplaka, tomēr eksports turpināja uzrādīt jaudīgu 11.6% kāpumu, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja graudaugi, koks un tā izstrādājumi, kā arī mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports. Kritums iezīmējās... (Turpināt lasīt)