Strautiņš: Inflācija kā risks un iespēja
Martā patēriņa cenu kāpums pret iepriekšējo mēnesi bija 1,2% – visstraujākais kopš 2011. gada janvāra. Toreiz krīzes radītais milzu deficīts budžetā tika lāpīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu. Arī šoreiz akcīze ir viens no galvenajiem iemesliem tik lielai mēneša inflācijai. Alkoholam un tabakas izstrādājumiem cenas gada griezumā martā auga par 5,2%. Tai skaitā stiprajiem dzērieniem – par 6,5%, vīniem par 3,5%, bet alum par 4,1%.
Domājams, ka aprīlī mēneša inflācija normalizēsies sezonai atbilstošā līmenī, bet gada inflācija varētu būt ļoti līdzīgs marta rādītājam jeb 2,2%. Maijā bāzes efektu jeb pērnā gada cenu līmeņa izmaiņu “atbalss” dēļ šis rādītājs palielināsies, pamazām ceļot gada vidējo rādītāju, kas varētu būt ap 2,8%.
Ja preču inflāciju galvenokārt ietekmē notikumi izejvielu tirgos, eiro kurss pret dolāru un politiski lēmumi, tad pakalpojumu inflācija ir ļoti svarīga ekonomikas temperatūras mērītāja. Tā vēl klīst pa diapazonu, kurā ir “dzīvojusies” jau vairākus gadus, taču šogad turas tā augstajā galā. Martā pakalpojumu cenu gada inflācija sasniedza 3,7%, kas ir trešais augstākais līmenis kopš 2009. gada. Kuru katru brīdi tā var ievirzīties augstākā trajektorijā. Turpretim preču inflācija šogad drīzāk zema, pirmajos trīs mēnešos vidēji 1,4% jeb apmēram puse pērnā gada līmeņa. To labvēlīgi ietekmē augstais eiro kurss. Globālā piena produktu cenu burbuļa plīšana labvēlīgi ietekmē pārtikas cenas, to gada inflācija divus mēnešus bijusi zem 2%.
Marta datos uzmanību pievērš lielā starpība starp gada inflāciju viesnīcu un restorānu pakalpojumos Latvijā un citur Baltijā. Ja Latvijā šajā pakalpojumu grupā cenas pret pērno martu auga par 2,8%, tad Lietuvā par gandrīz 7%. Igaunijā šajā kategorijā martā gada inflācija bija 4,9%.
Restorānu un arī viesnīcu pārstāvji sūdzas, ka viņiem ir kritisks darbinieku trūkums, draud pat uzņēmumu slēgšana. Iespējams, ka viņi nav izmantojuši iespējas paaugstināt cenas. Lai arī tas nav patīkami klientiem, ir tikai likumsakarīgi, ka cenas sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā augs līdzi vispārējam algu līmenim, jo šo uzņēmumu izmaksas galvenokārt veido darbs. Šķiet, ka algu pieauguma temps šogad ir tuvu 10% kā bija prognozēts un kā liek domāt pirmo divu mēnešu nodokļu dati. Nav šaubu, ka tie daļēji atspoguļo legalizāciju, baltajā ekonomikā jau iepriekš strādājošajiem uzņēmumiem izmaksas tik strauji caurmērā neaug. Iespējams, ka vajadzīgs papildu spiediens darbības legalizācijai, lai “baltajā” sektorā strādājošie uzņēmumi nebūtu nevienlīdzīgā situācijā. Nav jēgas taisīt eksistenciālu politekonomisku drāmu ap darbinieku ievešanas tēmu, ir jāļauj notikt neizbēgamām lietām. Skaidrs, ka algu kāpums rada risku ārējai konkurētspējai. Taču tā ir laba, gada sākumā eksporta pieaugums ir paātrinājies, tas šķiet piemērots brīdis, lai salabotu darba tirgus problēmas.
Kopumā inflācija Baltijas valstīs tuvinās, pieaugot Latvijā, bet samazinoties Lietuvā un Igaunijā. Gada inflācija martā Latvijā pakāpās no 1,8% līdz 2,2%, bet Lietuvā samazinājās no 3,5% līdz 2,7%. Savukārt Igaunijā gada inflācija noplaka no 3,1% līdz 2,8%. Kopumā šo reģionu šobrīd raksturo optimāli makroekonomiski apstākļi – strauja izaugsme un mērens patēriņa cenu kāpums.
Pēteris Strautiņš, DNB ekonomists
