Latvijā jau gandrīz 20 gadus runā par depozīta sistēmas ieviešanu dzēriena iepakojumam, bet rezultāta nav, jo dažādas interešu grupas, it īpaši atkritumu apsaimniekotāji, tam aktīvi pretojas. Varam cerēt, ka jau šī gada laikā Saeima tomēr pieņems lēmumu un beidzot sistēma... (Turpināt lasīt)
Šodien ir publicēti jaunākie ārējās tirdzniecības dati, kuri reeksporta ietekmes dēļ parasti tikai ļoti aptuveni atspoguļo Latvijas eksporta nozarēs notiekošo. To lielā mērā var teikt arī par jaunāko statistiķu vēstījumu. Taču šoreiz ziņa nepārprotami atspoguļo ļoti krasas pārmaiņas eksporta tirgos,... (Turpināt lasīt)
Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 10.3 %. Preču eksports saruka par 8.2%, bet imports par 11.9%. Gada pirmajā pusē eksports ir noturējies kripatiņu virs nulles – 0.33%. Tas, ka globālās vides vēsie vēji ietekmēs uz eksportu orientējošās nozares,... (Turpināt lasīt)
Preču eksporta vērtība jūnijā samazinājās par 8.2%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Jūnijā reģistrētais mīnuss ir lielākais kopš 2016. gada sākuma. Preču grupas, kuras atstāja visnelabvēlīgāko ietekmi uz kopējo eksporta rādītāju, bija mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi,... (Turpināt lasīt)
Jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos 1% apmērā, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas samazināšanās. Pēc šādiem atplūdiem, gada inflācija noslīdēja līdz 2.9%. Lielāko ietekmi uz inflācijas kāpumu gada izteiksmē veido pārtikas, alkohola, mājokļa, kā arī dažādu izklaides... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības gada izaugsmes rādītājs jūnijā noturējās plusu zonā, bet ir ievērojams risks, ka vismaz kādā no turpmākajiem mēnešiem datos redzēsim mīnusa zīmi. Lielākās bažas rada daļēji ar pasaules rūpniecības recesiju, daļēji ar citiem notikumiem saistītas nepatikšanas mežsaimniecībā un kokapstrādē.... (Turpināt lasīt)
2019. gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ražošanas apjomi 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, pieauga tikai par 0.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir zemākais izaugsmes... (Turpināt lasīt)
Lai arī palielinot akcīzes nodokli degvielai, var šķist, ka valsts budžetā būs papildu ieņēmumi, būtu nopietnāk jāvērtē, kā degvielas cenas palielināšana uz nodokļu rēķina ietekmēs izmaksu palielināšanos dažādos uzņēmējdarbības sektoros un kā tas ietekmēs valsts konkurētspēju starptautiskā līmenī, norāda “Virši”... (Turpināt lasīt)
Ekonomika turpina augt, kas ir laba ziņa. Izaugsmes temps gan nudien vairs nav tik straujš kā pērn. Pēc ātrā novērtējuma datiem otrajā ceturksnī ekonomikā saražoto preču un pakalpojumu apjoms jeb iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,8% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati),... (Turpināt lasīt)
CSP ātrais novērtējums vēsta, ka IKP pieaugums 2.ceturksnī gada griezumā auga par 2,1%, kas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā. Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
