Pēdējās nedēļās izskanējusī informācija, ka Rīgas Centrāltirgū esošā “Centrā Gastro Tirgus” nākotne ir miglā tīta, tūrisma nozarei nav patīkamākā ziņa, jo tieši gastronomiskās iespējas un pasaules aktuālāko tendenču ieviešana Rīgā nākotnē ļautu piesaistīt aizvien vairāk ceļotājus. Tūrisma nozarei jau tā... (Turpināt lasīt)
COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi virkni atbalsta pasākumu. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne norāda, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes... (Turpināt lasīt)
Mūsdienu COVID-19 pandēmijas laikā, kad zinātnieki arvien vairāk izskaidro situāciju izmantojot specifisku terminoloģiju un ciparus, daļai no sabiedrības nav iespējas saprast, par ko tieši ir stāsts, no kurienes rodas cipari, kāpēc cipari atšķiras, ko tie nozīmē? No nesaprašanas rodas neuzticēšanās:... (Turpināt lasīt)
Februāra eksporta dati ir izrādījušies pat pārsteidzoši labi. Februārī preču eksports pieauga par 9,5%, bet imports par 2,2%. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports pieauga par 25,7 %, mehānismu un mehānisko ierīču par 22,1% bet mēbeļu par 25%. Savukārt apjomi saruka kokrūpniecības... (Turpināt lasīt)
Šis ir ārkārtīgi neparasts veids pasaules ekonomikā, kad tajā notiekošo vērtē ar parametriem, kurus normālā situācijā nevienam pat nenāktu prātā izmantot — gaisa satiksmes intensitāte, sastrēgumu kartes. Ir kāds vēl pārsteidzošāks rādītājs — ir krasi samazinājies seismisko trokšņu līmenis. Pasaules... (Turpināt lasīt)
Februāra lieliskie eksporta dati vēl klusē par Covid-19 ietekmi. Preču eksporta vērtība februārī pieauga par 9.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lielu daļu kāpuma nodrošināja elektroiekārtu un mehānismu, kā arī pārtikas un lauksaimniecības produktu (dārzeņu un augļu, piena produktu... (Turpināt lasīt)
Cenu kāpums seko ekonomikai un sācis bremzēties, kā rezultātā martā vidēji cenas bija vien par 1.4% augstākas nekā pērnā gada martā. Pagaidām pakalpojumu cenu pieaugums saglabājās salīdzinoši augsts (2.7%), kamēr preču inflācija bija vien 0.9% apmērā. Preču cenu kāpumu martā,... (Turpināt lasīt)
Martā inflācijas līmenis pieauga par 0.3%. Lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums sezonālajām precēm – apģērbam un apaviem, kā arī inerce bija cenu pieaugumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem. Neliels pienesums bija arī alkoholam, tabakas izstrādājumiem un pārtikai.... (Turpināt lasīt)
Ja patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma dati jau rāda ekonomisko vētru, kas ir tikai sākusies, tad “cietie” jeb ražošanas un pārdošanas dati vēl rāda relatīvi mierīgo pirms-vīrusa pasauli, kuru uz kādu laiku esam zaudējuši. Ir viegli kļūt nostalģiskam, lai arī jau... (Turpināt lasīt)
Februārī apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 0.9%, salīdzinot ar pērnā gada februāri. Produkcijas apjomu kritums bija gan kokapstrādē, gan pārtikas rūpniecībā, kas ir lielākās nozares. Bet visvairāk apstrādes rūpniecību uz leju vilka iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana ar 18%... (Turpināt lasīt)