COVID-19 pandēmija ir nostādījusi pasaules ekonomiku nepieredzēti sarežģītā situācijā. Apjomīgo valdības un centrālās bankas stimulēšanas pasākumu ietekme būs jūtama tikai pēc laika. Šoruden bezdarbs pakāpsies līdz līmenim, kas nav pieredzēts kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem. IKP attīstītajās valstīs šogad samazināsies... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3.6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Apģērbu ražošanas nozari ir piemeklējis straujākais kritums – saražotais apjoms ir samazinājies... (Turpināt lasīt)
Kopš marta beigām nav bijis nozīmīgu nepatīkamu pārsteigumu par Latvijas ekonomiku — nepatīkamu pavērsienu, kurus nevarēja paredzēt, balstoties uz jau tobrīd zināmo. Ir pat bijuši daži patīkami pārsteigumi, pirmkārt jau sekmīgā vīrusa kontrole Baltijas valstīs. Taču spējā koronavīrusa izplatība Eiropā... (Turpināt lasīt)
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos Rīgas Centrāltirgus tiek pieminēts salīdzinoši bieži – gan saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu, gan nedienām ar nomniekiem. Tirgus atspoguļo katras valsts iekšējo situāciju, norāda mārketinga un tirdzniecības eksperte, Biznesa augstskolas Turība asociētā profesore Iveta Liniņa. Viņa... (Turpināt lasīt)
Pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dati stāsta, ka jau gada sākumā ekonomika bijusi vārga, bet skaidrs, ka bedres dziļākais punkts vēl priekšā. Pieejamie rādītāji liecināja, ka pirmo divu mēnešu rezultātus vēl nenomāca vīrusa ēna. Kopumā pirmā ceturkšņa dati gan bija negatīvāki... (Turpināt lasīt)
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3,0%... (Turpināt lasīt)
Šī 1. ceturksnī Latvijas IKP ir krities par 1,4%. IKP kritumu ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (+3%) un samazinājums pakalpojumos par 2,6%. Samazinājās arī iekasēto produktu nodokļu apjoms. Uz kopējā eirozonas fona Latvijas veikums ir “ciešams”, jo varēja būt sliktāk.... (Turpināt lasīt)
Gan valstī noteikto ierobežojumu dēl, gan piesardzības mudināta, sabiedrība kopumā ir kļuvusi mazāk mobila, izteikti vairāk laika pavadot mājās vai to tuvumā. Google mobilitātes pētījums apstiprina, ka iedzīvotāji daudz retāk dodas uz veikaliem. Turklāt krīzes apstākļos palielinās bažas par darba... (Turpināt lasīt)
Ņemot vērā mobilitātes ierobežojumus visā pasaulē, strauji pieaug interese par tālmācību kā izglītības ieguves formu. Ekonomists, Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis norāda, ka daudzas lietas, ko iedomājamies kā izglītības sastāvdaļu nākotnē, patiesībā ir šodienas realitāte – video lekcijas, podkāsti,... (Turpināt lasīt)
Eiropas Savienības dalībvalstīs pēdējās nedēļas laikā ekonomikas tēma aktīvi tiek diskutēta politiskajā dienaskārtībā un dalībvalstis sāk meklēt risinājumus, kā mīkstināt esošos ierobežojumus un atjaunot ekonomiku. Gandrīz katras diskusijas saturu veido jautājumi, kas skar Eiropas pamatvērtības, tajā skaitā brīvu pārvietošanos. Šīs... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
