Oktobrī cenu līmenis noturējās nemainīgs, bet gada inflācija turpināja dzīvoties negatīvajā vidē, norādot uz cenu līmeņa sarukumu par 0.7%. Precēm cenas samazinājās par 1.6%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1.5%. Deflācijas pamatā ir izteiktais enerģijas cenu samazinājums, kura efekts pamazām gaisīs.... (Turpināt lasīt)
Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām sabiedrībām un, protams, arī cilvēkiem, kas atbildīgi par krīzes vadību. Neskaidrības un ārkārtīgi mainīgos apstākļos dzīvojam kopš marta. Ir saprotami, ka iestājas nogurums, bet vēl... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomikā jau ir redzama pandēmijas otrā viļņa ietekme. Karšu darījumu dati rāda, ka pakalpojumu nozarēs apgrozījums jau ir sācis samazināties salīdzinājumā ar 3. ceturksni. Apstrādes rūpniecībai ir labas izredzes jaunās nepatikšanas pārdzīvot salīdzinoši viegli. Galvenie riski ir saistīti nevis ar... (Turpināt lasīt)
Septembrī, kad ar vīrusu saistītās ziņas gan pie mums, gan mūsu tirdzniecības partneros atkal sāka biežāk parādīties mediju virsrakstos, Latvijas ekonomikai trešajā nozīmīgākajā nozarē – apstrādes rūpniecībā, vēl bija vērojams uzlabojums. Ražošanas apjomi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0.8%,... (Turpināt lasīt)
Salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni IKP samazinājās par 3,1%, bet salīdzinājumā ar 2.ceturkni pieauga par 6,6%. 3. ceturksnis bija ar straujāko pieaugumu ceturkšņa griezumā Latvijas vēsturē, kas “uz karstām pēdām” sekoja piedzīvotajam visstraujākajam kritumam. Tas, protams, nenozīmē, ka tie bija visādā... (Turpināt lasīt)
Trešais ceturksnis priecējis ar straujāko ekonomikas izaugsmi pret iepriekšējo ceturksni, kāda vēsturiski redzēta. Protams, nebija grūti izcelties uz ļoti bēdīgā otrā ceturkšņa fona. Ja pēc otrā ceturkšņa datu paziņošanas varējām mierināt sevi ar domu, ka nākotne zīmējas daudz gaišākos toņos,... (Turpināt lasīt)
Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus. Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs par 0,4%. Samazinājums saglabājās pakalpojumos par... (Turpināt lasīt)
Virkne Latvijas pašvaldību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju ir iesaistījušās Jeruzalemes dejas izaicinājumā, pulcējot kuplu dejotāju skaitu. Tajā pašā laikā ir arī tādi, kuri uzskata – latviešiem ir gana daudz skaistu tautas deju, lai nevajadzētu aizgūt svešzemju tradīcijas. Biznesa augstskolas Turība... (Turpināt lasīt)
Globālā koronavīrusa gadījumi piektdien pirmo reizi pārsniedza 400 000. Savukārt Eiropa ir kļuvusi par jauno koronavīrusa epicentru, pēdējās nedēļas laikā ar vidēji 140 000 gadījumiem dienā. Tas ir vairāk nekā Indija, Brazīlija un ASV kopā. No katrām 100 infekcijām, 34... (Turpināt lasīt)
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro. Nākamā gada vispārējās valdības... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
