Buceniece: Apstrādes rūpniecība tuvu pagājušā gada rezultātam
Septembrī, kad ar vīrusu saistītās ziņas gan pie mums, gan mūsu tirdzniecības partneros atkal sāka biežāk parādīties mediju virsrakstos, Latvijas ekonomikai trešajā nozīmīgākajā nozarē – apstrādes rūpniecībā, vēl bija vērojams uzlabojums. Ražošanas apjomi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0.8%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un atkal pietuvojās iepriekšējā gada līmenim (-0.6% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem).
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, kopējos ražošanas apjomus visnelabvēlīgāk ietekmēja krituma padziļināšanās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, kur izlaide saruka par trešo daļu. Tas skaidrojams gan ar augsto pagājušā gada bāzi – pērn septembrī apakšnozare uzrādīja ļoti labu sniegumu, gan arī ar epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un stingrākiem ceļošanas ierobežojumiem. Kritums septembrī svārstījās 10-22% robežās metālu, dzērienu, ādas un tekstilizstrādājumu, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā. Arī farmācijas produktu ražošanā bija vērojams būtisks kritums.
Savukārt pozitīvas tendences bija vērojamas apstrādes rūpniecības lielākajos dūžos – koksnes produktu, pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Kokapstrādē izlaides apjomi pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošo periodu jau trešo mēnesi pēc kārtas, bet pārējām divām nozarēm izdevās iesoļot plusos.
Latvijas ražotāju noskaņojums oktobrī nedaudz sašļuka, bet vēl saglabājās virs tā, ko redzējām vasarā. Atkārtoti vīrusa uzliesmojumi Eiropā, tai skaitā Latvijā, var nozīmēt ievērojamu pieprasījuma mazināšanos, būtiski augot nenoteiktībai. Apstrādes rūpnieki jau oktobrī ziņo par nelielu sarukumu eksporta pasūtījumos. Turklāt bieži vien šie pasūtījumi ir tikai pāris nedēļas uz priekšu, kas apgrūtina darbības plānošanu. No otras puses varam izmantot savu priekšrocību – Latvijas uzņēmumi ir pārsvarā mazi uz Eiropas konkurentu fona, kas mums ļauj būt elastīgākiem un ātrāk pielāgoties nepieciešamības gadījumā.
Raugoties uz nākamajiem mēnešiem ir skaidrs, ka vīrusa atkārtotais vilnis ir spēcīgs un radīs zaudējumus gan ekonomikā kopumā, gan arī apstrādes rūpniecībā. Zaudējumu apmēru noteiks vīrusa izplatība un arī ierobežojumu bardzība. Šobrīd atšķirībā no pavasara mūsu tirdzniecības partnervalstis neapstādina rūpnīcu darbu, arī būvdarbi turpinās. Tā ir laba ziņa, un liek domāt, ka mūsu ražošanas nozares tik smagi necietīs kā pavasarī. Tomēr uzņēmumiem, kas to vēl nav izdarījuši, jādomā par izmaiņām darba organizācijā, lai mazinātu epidemioloģiskos riskus un nodrošinātu darbības nepārtrauktību. Šie mēri bieži vien mazina produktivitāti, tomēr koronavīrusa uzliesmojums uzņēmumā var apstādināt tā darbību un izmaksāt daudz dārgāk.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
