Pandēmijas otrais vilnis gada nogalē ekonomiku un darba tirgu skāra mazāk negatīvi, nekā tika gaidīts. Rezultātā bezdarbs 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, samazinājās par 0,5 procentpunktiem līdz 7,9%. Tomēr ne viss ir tik rožaini. Tas, ka darba tirgus ir... (Turpināt lasīt)
Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū ceturtajā ceturksnī bija vērojams neliels uzlabojums. CSP dati rāda, ka bezdarba līmenis gada pēdējā ceturksnī saruka līdz 7.9% un bija par 0.5 procentpunktiem mazāks nekā trešajā ceturksnī. Pandēmijas gadā kopumā bezdarbs gan pieauga... (Turpināt lasīt)
Darbaspēka apsekojuma rezultāti rāda, ka Latvijas sabiedrība un darba tirgus labi spējuši pielāgoties pandēmijai. Tās radītās pārmaiņas ekonomikā un dzīvesveidā ir dramatiskas, taču bezdarba pieaugums bijis mērens. Pērn vidēji tas bija 8,1 %, salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugot mazāk nekā par... (Turpināt lasīt)
Ņemot vērā likumprojekta apstiprināšanu par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā, ir ļoti būtiski neaizmirst par tiem, kuri šo naudu Latvijas budžetā ienes. Lai gan preču eksports 2020. gadā sasniedzis rekordu un kopējā vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, pakalpojumu eksportētāji... (Turpināt lasīt)
Ir pagājis aptuveni gads, kopš mūs skāra pirmais pandēmijas vilnis, un šajā laikā liela daļa uzņēmumu ir pārgājuši uz attālinātā darba formātu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem savā ikdienā nācās ieviest dažādus tehnoloģiju risinājumus, pielāgojoties dzīvei tiešsaistē. Vieniem tas izdevies veiksmīgāk,... (Turpināt lasīt)
Ierobežojumi apgrūtina ikdienu un komunikāciju bērnudārzos, kas ir bērnu pirmais izglītības posms un pirmā vieta ārpus mājām, tāpēc ir ļoti būtiski nodrošināt atbilstošu vidi un saskarsmi ar pedagogu, norāda Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa. Viņa... (Turpināt lasīt)
Latvijas patērētāji janvārī vēl baudīja deflāciju. Taču inflācija jau ir tepat aiz stūra, tā varētu atgriezties kādu mēnesi ātrāk, nekā gaidījām pērnā gada nogalē. Pasaules ekonomikā ar joni ir aizgājis process, ko dēvē par reflāciju — strauji aug ilgtermiņa procentu... (Turpināt lasīt)
Ši gada pirmais mēnesis ir nesis cenu līmeņa pieaugumu 0.4% apmērā, salīdzinot ar pagājušā gada decembri. Taču gada griezumā turpinās deflācija – janvārī cenu līmenis joprojām bija par 0.5% zemāks nekā pirms gada. Pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi veicināja kritumu preču... (Turpināt lasīt)
Janvārī gada inflācija bija -0,5%. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,5%. Šādu inflācijas atrašanos mīnusos joprojām diktē enerģijas cenu kritums. Tomēr janvāra cenu izmaiņas mēneša laikā norāda, ka inflācijas spiediens spēcinās – mēneša laikā cenu līmenis... (Turpināt lasīt)
Līdzīgi kā apstrādes rūpniecība arī preču eksports Latvijā aug par spīti globālajai krīzei. CSP dati rāda, ka preču eksporta vērtība decembrī palielinājās par iespaidīgiem 12.5%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Gandrīz tikpat lielisku sniegumu preču eksports rāda jau... (Turpināt lasīt)