Zaļā enerģija – Latvijas nākotne
Atjaunojamā enerģija nākamajos gados būs Latvijas prioritāte numur viens. Šī joma nākamo 10 gadu laikā būs ekonomikas izaugsmes pamats. Iepriekšējā desmitgadē ekonomikas izaugsmes pamatā bija būvniecības sfēra, kas nu kā burbulis ir pārsprāgusi. Nākamajā gadu desmitā Latvijas zelts būs meklējams enerģētikā un atjaunojamos resursos.
Saskaņā ar Eiropas direktīvu tiek prognozēts, ka Latvija 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražos 40 % no kopējā elektroenerģijas apjoma, bet Eiropā vidēji – 20 %. 40 % no kopējā apjoma Latvijai nav nesasniedzams mērķis, jo mums ir Daugavas kaskāde – Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostacijas, kas iekļauta atjaunojamo resursu bilancē, tādējādi vēl paliek 10 – 20 % pārējiem atjaunojamiem resursiem.
Elektrības un siltuma ražošana no atjaunojamiem resursiem biomasas un biogāzes ražotnēs daļēji varētu atrisināt bezdarba problēmas Latvijas laukos. Tuvākajos gados atjaunojamo resursu joma kopumā varētu radīt ap 10 tūkstošu jaunu darba vietu, jo rastos darba vietas ne tikai ražotnēs, bet tiktu nodarbināti arī izejvielu piegādātāji un pārstrādātāji. Tādējādi nauda paliek Latvijā, paaugstinot iekšzemes kopproduktu. Būtiski ir radīt saprotamu un prognozējamu vidi investoriem, kuri būtu gatavi piedalīties un attīstīt zaļās enerģijas ražotnes Bauskā, Tukumā, Jelgavā un citviet Latvijā.
Svarīgs iemesls zaļās enerģijas attīstībai ir energoneatkarība. Kā zināms, līdz šim lielākoties elektroenerģijas ražošanā tiek izmantota dabas gāze, kuru Latvijā importē no Krievijas. Tomēr atklāts jautājums, vai un cik Latvijas iedzīvotājiem par to varētu nākties maksāt? Svarīgi nodrošināt konkurētspējīgas cenas atjaunojamiem resursiem. Šobrīd daudz diskutēts par to, ka zaļā enerģija ir dārga. Cilvēki uztraucas, vai tiešām maksājam adekvāti, vai pareizi, ka katram lietotājiem jāpiemaksā santīms par kilovatu tāpēc, ka izmantojam dārgos energoresursus. Cenām jābūt pamatotām un konkurētspējīgām.
Jāatgādina, ka 2009. gada pavasarī ekonomikas ministrs Artis Kampars par trešdaļu samazināja valsts atbalsta apjomu atjaunojamiem energoresursiem, tādejādi zaļo enerģiju padarot konkurētspējīgāku. Viens no nākotnes mērķiem ir zaļās enerģijas eksports, kurš būs iespējams, ja mēs spēsim sasniegt izvirzītos mērķus. Tas Latvijai sniegs iespēju labi nopelnīt, eksportējot enerģiju tādām valstīm kā Lielbritānija un Luksemburga, kur nav iespējams saražot tik lielu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.
No atjaunojamiem resursiem (izņemot Daugavas HES) tieši biomasa ieņems prioritāro lomu, jo jau šobrīd eksporta bilancē kokmateriāli veido līderpozīcijas, pēc tam seko biogāze. Biomasa ir Latvijas zelts. Līdz šī gada 1.martam MK jāizstrādā atjaunojamo resursu likuma projekts, kurā plānots apvienot visus zaļās enerģijas veidus, tostarp paredzot obligātu nosacījumu biomasas un biogāzes ražotnēm realizēt arī siltumenerģiju, kas šobrīd nav obligāta prasība. Šos procesus būtu jāregulē vienam likumam, jo tas paredzētu atjaunojamās enerģijas vides stabilitāti, lai ar katru Ministra kabineta lēmumu nevarētu ietekmēt visu zaļās enerģijas jomu kopumā. Ir jādara viss iespējamais, lai 2010. gadā izdotos likumu pieņemt, un lai tas stātos spēkā jau 2011. gadā. Ar likuma palīdzību plānots panākt procesu caurspīdīgumu, proti, lai samazinātu politisko ietekmi uz projektiem, kas saistīti ar zaļās enerģijas ražošanu.
