Vīzija: Latvija 2020.gadā būs zaļākā valsts pasaulē
Nacionālā attīstības plāna (NAP) vīzijā ekonomiskā izrāviena vadmotīvs ir “Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē”, un tā ir vīzija par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti.
“Zaļākā valsts pasaulē ir vīzija, ko piepildīt gribētu daudzas pasaules valstis, taču Latvija, atšķirībā no tām, ir dažu soļu attālumā no tās, starptautiskā pētījumā jau būdama novērtēta kā 2.zaļākā valsts pasaulē,” teikts dokumentā, kuru otrdien valdības sēdē plāno prezentēt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Šis būšot papildinošs dokuments, kuru lūgs iekļaut Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā NAP sākotnējā redakcijā, ziņo LETA.
Dokumenta sadaļā par prioritātēm bērniem un ģimeni teikts, ka Latvija būs vieta, kurā bērnu radīšana ir tikai vecāku personiskas izvēles jautājums, jo radītā sociālā vide ir tāda, lai šis lēmums tiktu pieņemts droši, bez raizēm par ekonomiskām sekām un sociālo nodrošinājumu. Tāpat Latvijā jaunajām māmiņām tiek garantētas māmiņu algas visu bērnu kopšanas atvaļinājuma laiku, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, nodrošināti progresīvi nodokļu atvieglojumi par katru aizgādībā esošo bērnu, raksta IR.LV.
Arī pirmskolas izglītības iestādes ir pieejamas ikvienam no pusotra gada vecuma. Savukārt bez aizgādniecības atstātiem bērniem tiek nodrošināta iekļaušana uzticamās un atbildīgās ģimenēs, kas līdz ar lēmumu adoptēt saņem sociālu nodrošinājumu. Bērni ar īpašām vajadzībām gaitas bērnudārzos sāk kopā ar visiem pārējiem bērniem. Valsts nodrošina visu nepieciešamo viņu pilnvērtīgai izglītībai un audzināšanai.
Izglītības jomas prioritātes paredz, ka moderni, efektīvi un videi draudzīgi iekārtotas Latvijas skolas visas valsts mērogā piedāvā noteiktu pārdomātu mācību satura kodolu, kas kalpo kā pamats jauno cilvēku kompetenču un prasmju attīstībai. Vecāki ir aktīvi izglītības procesa dalībnieki, izvēloties, kurp sūtīt savus bērnus, balso par labākajām skolām ar savu nodokļu maksātāju naudu. Ikviena skola ir ieinteresēta pilnveidot savu mācību vidi un tiekties uz labiem rezultātiem, jo tiešā veidā konkurē ar citām skolām par publisko finansējumu.
Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem, teikts NAP vīzijā.
Plānots, ka skolotāja profesija būs prestiža un sabiedrībā augstu novērtēta – par skolotājiem kļūst tikai spējīgākie un daudzpusīgākie sabiedrības pārstāvji un, nonākot skolā, to darbs un atlīdzība ir pakļauti nacionāla mēroga motivācijas sistēmai, kas līdz ar katru profesionālās pilnveides soli nodrošina atalgojuma pieaugumu. Skolotājiem tiek sniegts plašs metodiskais un satura atbalsts mācību darba organizēšanai un sevis pilnveidošanai.
Tāpat vīzijas dokuments paredz to, ka Latvijā ir nedaudzas, bet starptautiski konkurētspējīgas augstskolas, kas nedublē studiju programmas un kurās darbojas starptautisks un augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, ko izvēlas neatkarīgas augstskolu padomes. Studiju programmas tiek nodrošinātas dažādās valodās un augstākā izglītība ir kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta preci, sevišķi Austrumu reģionā un bijušajās NVS valstīs. Ikvienam Latvijas studentam ir iespēja studiju maksas segšanai iegūt valsts finansējumu, kuru ilgtermiņā tie pakāpeniski atmaksā valstij īpaša nodokļa veidā.
Savukārt Latvijas zinātne būs koncentrēta nedaudzos pasaules līmenī konkurētspējīgos zinātniskos institūtos, kam attiecīgi daudz lielākā apmērā tiek piešķirts valsts budžeta atvēlētais finansējums. Plānots, ka, pateicoties valdības un uzņēmēju mērķtiecīgam kopdarbam, kopējie ekonomikas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniegs 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat Latvijas valdība atzīst un uzskata par saistošu virzību uz stratēģijā “ES 2020” izvirzīto mērķi, 2020.gadā nodarbināt vismaz 73% darbspējīgo iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā.
Galvenais valdības uzņēmējdarbības atbalsta instruments būs valsts mērķtiecīgi dibinātas aģentūras katrā Latvijas vēsturiskajā reģionā – Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Rīgā, kas pēc vienas pieturas aģentūras principa apvieno visus valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un fokusē tos darba vietu radīšanai un uzņēmējdarbības atbalstam reģionā.
Paredzēts, ka energoefektivitāte kļūst par vienu no valsts attīstības dzinuļiem.
NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (“Latvija 2030”) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
NAP vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā, veidojot ilgtspējīgu valsts tautas saimniecības nākotni.
