Vilcināšanās ar Zakatistovu rada sazvērestības teorijas
Saeimas vilcināšanās, izdodot KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu kriminālvajāšanai, radījusi sazvērestības teoriju, kurā politiķim ir nozīmīga loma Egila Levita ievēlēšanā Valsts prezidenta amatā. Koalīcijas pārstāvji šajā kontekstā noliedz jebkādu sazvērestību pastāvēšanu, bet fakti vedina domāt, ka aizdomu pilno spriedumi nav no zila gaisa grābti, raksta NRA.lv.
lūgumu izdot A. Zakatistovu kriminālvajāšanai krimināllietā, kurā viņam tiek inkriminēta krāpšana. Iepriekš atbildīgā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ar līdzīgiem jautājumiem tika galā nekavējoties, līdz jaunu praksi ieviesa Jaunās konservatīvās partijas deputāta Jura Juraša izdošana kriminālvajāšanai – lai pirms balsojuma iepazītos ar lietas apstākļiem, deputāti paņēma deviņu dienu garu pauzi.
A. Zakatistova gadījumā prokuratūra vērsās pie Saeimas 24. aprīlī, tajā pašā dienā Saeimas frakciju vadītāji vienojās, ka Saeimas balsojums par kolēģa izdošanu notiks 9. maijā. Taču 25. aprīlī atbildīgā komisija daudziem par izbrīnu lēma, ka komisija šim jautājumam pievērsīsies 15. maijā, bet balsošanai Saeimā A. Zakatistova izdošanas jautājums tiks nodots tikai 16. vai 23. maijā.
Starp frakcijām skaidrojums šādam lēmumam atšķiras. Ticamākais no tiem vēsta, ka termiņš pagarināts, jo uz komisijas sēdi nebija ieradies A. Zakatistova lietas prokurors, kurš, labi zinādams, ka tiks aicināts uz Saeimu, tomēr paņēmis atvaļinājumu. Deputāti norāda, ka J. Juraša lietā tas pats prokurors uz Saeimu uzaicināts pat divas reizes, tādēļ nebūtu pareizi pret A. Zakatistova lietu attiekties ar mazāku atbildības izjūtu.
Ģenerālprokuratūra ir apliecinājusi, ka A. Zakatistova izdošanas kriminālvajāšanai aizkavēšanās krimināllietas virzību netraucēs, taču, lai neradītu nepamatotas aizdomas, atbildīgajai komisijai ir iespējas ar prokuroru tikties krietni agrāk.
Ģenerālprokuratūrā Neatkarīgo informēja, ka prokurors, optimizējot svētku brīvdienas, darbā atgrieztos 7. maijā.
Šajā kontekstā dīvaini izklausās cits vilcināšanās iemesls. Proti, daudzi deputāti 8. maijā, kad varētu notikt atbildīgās komisijas sēde, un 9. maijā, kad varētu būt Saeimas balsojums, ieplānojuši dalību Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas un Eiropas dienas pasākumos. Šo pasākumu dēļ tad arī atlikta A. Zakatistova lietas skatīšana.
Valsts prezidenta izraudzīšanās procesus vērojošie bez uzmanības nav atstājuši arī faktu, ka koalīciju veidojošās partijas vienojušās Valsts prezidenta amata kandidātus pieteikt laikā no 9. līdz 13. maijam, kas sakrīt ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā paredzēto vēlāko iespējamo kandidātu pieteikšanas termiņu, bet pašas prezidenta vēlēšanas ieplānotas netipiski agri – ārkārtas Saeimas sēdē 29. maijā.
Apkopojot augstāk minēto, Saeimas opozicionāri izvirzījuši versiju, ka A. Zakatistova nenovēršamā izdošana kriminālvajāšanai tiek novilcināta, lai panāktu, ka politiķis līdz prezidenta amata kandidātu iesniegšanai savā frakcijā nodrošinātu stabilitāti un kāds nepieteiktu alternatīvu E. Levitam. Turklāt nav neiespējami, ka vilcinoties jau teju mēnesi koalīcija izlemj, ka kolēģa izdošanu var atlikt vēl līdz 30. maijam, kad paredzēta kārtējā Saeimas sēde, līdz ar to nodrošinot, ka balsojumā par prezidentu var piedalīties arī A. Zakatistovs, kuram izdošana kriminālvajāšanai šādu iespēju liegtu.
Norādot uz versijas nepilnībām, koalīcijas pārstāvji atgādina, ka A. Zakatistovs pēc izdošanas kriminālvajāšanai, visticamāk, deputāta mandātu nenoliks un, saglabājot ietekmi, turpinās vadīt frakciju, tādēļ neesot pamata īpaši uztraukties par viņa izdošanas termiņiem. Taču aizvadītajā nedēļā notikušais KPV LV kongress apliecināja, ka partijā un tās Saeimas frakcijā ir problēmas, kuras, A. Zakatistovam zaudējot tiesības pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā, var iziet no kontroles, sarežģījot ne tikai Valsts prezidenta ievēlēšanu, bet arī sagrīļojot koalīciju.
Saeimas namā arī mēļo, ka A. Zakatistovs, gaidot savu izdošanu kriminālvajāšanai, un viņa partijas biedrs Artuss Kaimiņš kļuvuši tik ļoti konstruktīvi, ka veiksmīgi palīdz sabalansēt koalīcijā ietilpināto partiju spēkus un intereses. Šāda stāvokļa saglabāšana pēc iespējas ilgāk ir Saeimas darbā pieredzējušāko spēku interesēs.
Jānis Lasmanis
Foto: Saeimas kanceleja
