Veselības budžets: cer uz sociālo partneru balsi

Šonedēļ Nacionālās trīspusējās padomes sēdē sociālajiem partneriem būs jāpieņem lēmums, vai atbalstīt veselības nozares pārstāvjus un vienotā balsī prasīt piešķirt papildu finansējumu veselības aprūpei. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka valdībai ir jāņem vērā starptautisko organizāciju ieteikumi un jāpalielina veselības aprūpes finansējums līdz noteiktiem rādītājiem.

Nākamā gada veselības aprūpes budžets un valdības rīcības plāna izpilde tika apspriesta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē pagājušajā nedēļā. Veselības ministrija sākusi darbu pie nākamā gada budžeta un sociālos partnerus iepazīstināja ar 2017. gada veselības aprūpes budžeta pozīcijām, vēsta NRA.lv.

2017. gadā papildu finansējumu paredzēts piešķirt vairākām prioritārām veselības aprūpes jomām – pacientu rindu mazināšanai, veselības aprūpes reformu turpināšanai (veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā onkoloģijas pacientiem, dzemdniecībā), veselības aprūpes speciālistu minimālās algas celšanai. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem veselības jomai papildus tiks atvēlēti vairāk nekā 34 miljoni eiro, kurus, palielinot budžeta deficītu, pieļāvusi izmantot Eiropas Komisija veselības sistēmas reformas ieviešanai. Kā bāzes finansējums jau ir paredzēti arī 16 miljoni eiro P. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa iekārtošanai nākamgad. Rindu mazināšanai uz izmeklējumiem un medicīniskajām konsultācijām valdība vienojusies papildus piešķirt desmit miljonu eiro. Pieci miljoni eiro veselības nozarē būs nepieciešami, lai palielinātu minimālo algu, bet nepilns miljons eiro – lai izlīdzinātu zemākās algas medicīnā.

Tomēr mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka veselības nozarei ar šādu papildu finansējumu vien nepietiek. Neraugoties uz Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas kritiku, valdība 2017. gada budžeta projektā veselības nozarei ir atvēlējusi vien 3,1 procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP), atstājot veselības finansējumu pašreizējā līmenī. Salīdzinājumam arodbiedrība min Eiropas Savienības dalībvalstu vidējo rādītāju – 7,2% no IKP, bet jaunās dalībvalstis – aptuveni piecus procentus no IKP. «Veselības nozares finansējumam nākamgad jāsasniedz vismaz 3,25 procentus no iekšzemes kopprodukta, un tam nepieciešami lielāki līdzekļi, nekā valdība pašlaik plāno,» saka V. Keris. Mediķu arodbiedrība valdībai ir pieprasījusi spert šādu soli, savukārt 2018. gadā nozares budžetu palielināt līdz 3,5 procentiem no IKP, 2019. gadā līdz 3,75 procentiem no IKP, bet 2020. gadā līdz četriem procentiem no IKP. Jāatgādina, ka iepriekšējās valdības solīja 4,5 procentu finansējumu no IKP veselībai nodrošināt jau 2014. gadā, taču tas nenotika – gluži pretēji, veselības nozares finansējums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu tikai samazinājās, pērn sasniedzot vēsturiski zemāko punktu – zem trim procentiem.

Veselības aprūpes nozares apakšpadome vērsīsies Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, lai arī citu jomu sadarbības partneri pievērstu valdības uzmanību veselības budžetam, tiesa, pati Veselības ministrija, visticamāk, «stāvēs malā», jo piekritusi sākotnējam valdības plānam par budžeta sadali.

***

UZZIŅAI

Plānotais
papildu finansējums veselībai 2017. gadā
• 34,3 miljoni eiro, palielinot budžeta deficītu (saskaņots ar Eiropas Komisiju), veselības sistēmas reformas ieviešanai
• 10 miljonu eiro saskaņā ar valdības vienošanos rindu mazināšanai uz veselības pakalpojumiem
• 5,1 miljons eiro minimālās algas palielināšanai medicīnā strādājošajiem
• 0,73 miljoni eiro zemāko mēneša darba algu izlīdzināšanai
• Papildus: 16,06 miljoni eiro P. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai un iekārtošanai 2017. gadam

Avots: Finanšu ministrija

Inga Paparde

Foto:milca_tm/https://pixabay.com/en/users/milca_tm-2254961//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/