Veselībai draud reformas bez naudas

Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav veicinājusi fiskālo ilgtspēju Eiropas Komisijas rekomendāciju ieviešanai veselības nozarē, raksta portāls NRA.lv.

Tajā pašā laikā valdība izliekas šo kritiku nedzirdam un valdības rīcības plānā ieraksta vien teikumu, ka tā «izskatīs iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta», un apsola nesamazināt finansējumu zemāk par 3,02 procentiem no IKP. Veselības aprūpei nākamgad finansējums paredzēts 2,9 procenti no IKP.

Svētdien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un mediķu arodbiedrība rīko tautas sapulci Doma laukumā, pēc tās gājiens pilsētas centrā. Mediķu arodbiedrības paustās bažas par to, ka valdība neapņemas palielināt veselības nozares finansējumu, ir apstiprinājušās. Turklāt ir sācies riņķa dancis: veselības nozares reformām, kādas tās aprakstījusi Veselības ministrija (VM), ir nepieciešams papildu finansējums, bet valdība (Finanšu ministrijas personā), kā arī Latvijas Banka pieprasa – no sākuma reformas, lai varētu līdzekļus veselības jomā ietaupīt.

Atlaist premjeru?

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, uzsverot, ka tikai pēc tautas sapulces arodbiedrība lems par tālākiem protesta plāniem, saka: apstiprinātajā valdības rīcības plānā nav paredzēts konkrēts finansējuma pieaugums no IKP veselības aprūpes budžetam, turklāt tā ir atkāpe no vienošanās ar sociālajiem partneriem. Mediķu arodbiedrība jūtas apkrāpta un tāpēc varētu lemt pat par neuzticības izteikšanu premjerministram Mārim Kučinskim. Vienošanās ar sociālajiem partneriem Veselības aprūpes nozares apakšnozares sēdē paredzēja, ka 2018. gadā finansējumam veselības aprūpei vajadzētu būt 4,3 procentiem no IKP. Tomēr rīcības plānā konkrēti skaitļi ierakstīti netika. Šogad kopā ar Eiropas finansējumu veselības nozares budžets ir sasniedzis 3,02 procentus no IKP, taču nākamgad tam paredzēts kritums zem trim procentiem. No valdības plāna saprast, kādas konkrēti ir plānotās reformas veselības jomā, nevar. Piemēram, valdība līdz 2018. gada novembrim plāno pārskatīt veselības pakalpojumu finansējumu. Šo darbību rezultāts būs veselības reformas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un veselības nozares finansējuma stabilitāti. Kādas reformas – paliek neatbildēts jautājums.

Slikti veselības rādītāji

Kopējais mirstības līmenis Latvijā ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES, piemēram, ar sirds asinsvadu saslimšanām Latvijā mirst divreiz vairāk ļaužu nekā vidēji Eiropā, bet trīskārt lielāka nekā Eiropā Latvijā ir novēršamā mirstība, tas ir, cilvēki mirst ar slimībām vai situācijās, kuras varētu nepieļaut, ja laikus parūpētos par veselību, nokļūtu uz izmeklējumiem, operācijām vai saņemtu kompensējamās zāles.

VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa atkārto: veselības sektors cieš no vispārējām finansēšanas problēmām, ir apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība, jo nepietiek publiskā finansējuma un ir augsti pacientu tiešie maksājumi.

Kur «glābiņš» reforma?

VM iezīmējusi četrus reformu blokus – veselības pakalpojumu finansējuma un pieejamības pārskatīšana (tas iekļauts valdības plānā); jauns veselības finansēšanas modelis; veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūras pārskatīšana un eveselība. S. Zvidriņa stāsta: izveidota darba grupa, kas «pārskata no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus». Rezultāts būšot pārskatīts tarifs un aprēķini nepieciešamajam finansējumam. Ņemot vērā līdzšinējās sūdzības, tarifu teorētiski vajadzētu noteikt augstāku nekā tagad, taču tas nozīmē, ka vismaz šis reformas solis līdzekļu ietaupījumu varētu arī nedot.

Cits reformas piedāvājums – veselības pakalpojumu groza izvērtēšana un noteikšana. VM raksturo situāciju – ko var nodrošināt pašlaik no valsts piešķirtā finansējuma (piemēram, ģimenes ārsta apmeklējums, minimuma līmenī speciālista konsultācija, neatliekamā medicīniskā palīdzība, daļēji nodrošinātas kompensējamās zāles, zobārsts bērniem un grūtnieču aprūpe) un ko vajadzētu nodrošināt (plānveida veselības aprūpi slimnīcās, speciālista sniegto veselības aprūpi, laboratoriskos izmeklējumus, rehabilitāciju, kompensējamās zāles), taču interesants ir VM pieteiktais rezultāts: «veselības pakalpojumu grozs atbilstoši pieejamam valsts budžeta finansējumam». Ja finansējuma apjoms nav lielāks, pieejamību, piemēram, uz plānveida operācijām uzlabot nevar.

VALDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS VESELĪBAI
• Izskatīt iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP
• Pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus
• Izvērtēt pakalpojumu grozu atbilstoši pieejamajam valsts budžeta finansējumam
• Pārskatīt tarifus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai
• Izstrādāt priekšlikumu rindu mazināšanai, paredzot papildu finansējumu 2017. gadā noteiktiem pakalpojumiem, piemēram, bērniem, onkoloģijas pacientiem un citiem
• Līdz 2018. gada novembrim pārskatīt jauna veselības finansēšanas modeļa izstrādi

Avots: Ministru kabinets

Inga Paparde

Foto:ptra/https://pixabay.com/en/users/ptra-359668//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/