Vēlēšanu rezultāti paver iespēju pašvaldību reformai
Ar pašvaldību reformu valdošās partijas varētu izpildīt solījumu samazināt valsts pārvaldes aparātu vispār un ministriju skaitu jo sevišķi, pat ja īstenībā ministriju skaits tiktu palielināts ar pašvaldību reformu ministriju.
Jau pēcvēlēšanu naktī aktualizējās pavisam nesena saruna ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, kam uzdots sagādāt valdībai pārvaldes aparāta samazināšanas plānus.
Pagājušā gada 15. novembra ir izlasāma reportāža no valdības sēdes, kurā citēts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ka «visi cenšas pateikt kaut ko jautru». Ministri apmēram stundu veltīja tam, lai publiski zobotos cits par citu un visi kopā par J. Citskovski, kurš bija izpildījis valdības uzdevumu iesniegt ja ne gluži plānu, tad apsvērumus, kā varētu samazināt ja ne tieši ierēdņu, tad vispār valsts kalpotāju skaitu, ja ne uzreiz, tad 2020. gadā. Lietas būtība nebija ministru vēlēšanās uzjautrināt sevi un visu valsti, jo valdības sēžu atklātās daļas tiek translētas internetā tiešraidē un pēc tam atrodamas šo pārraižu arhīvā. Valdības mērķis bija dot ziņu, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās un valsts parāda pieaugums nav nekādi šķēršļi tik un tā palielināt ierēdņu skaitu un algas. Tāds, lūk, bija valdošās koalīcijas reālais priekšvēlēšanu solījums, kam vajadzēja mobilizēt uz balsošanu apmēram 300 tūkstošus valsts un pašvaldību budžetu finansēto iestāžu darbinieku un viņu ģimeņu locekļu, kas visi atkarīgi no Valsts kases. Līdz ar 13. Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšanu atklājās, ka plāns nav devis gaidītos augļus.
Pēcvēlēšanu naktī pašvaldību reformu starp saviem uzdevumiem NRA.lv nosauca viens no Attīstībai/Par! līderiem, kādreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Tieši 12. Saeimas valdību vadītājus deleģējušās partijas Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir nobīdītas pēdējā un priekšpēdējā vietā 13. Saeimā pēc to deputātu skaita. Tās ir ļoti sliktas pozīcijas, lai sapulcinātu nākamo Latvijas valdību ar lozungu «Turpināsim labi iesāktos darbus!», ko pēcvēlēšanu naktī pēc Neatkarīgās lūguma formulēja pašreizējās valdības finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tās sarunas brīdī ZZS bija kļuvusi par līderi vismaz starp valdošās koalīcijas partijām, bet Latvijas Reģionu apvienības saraksts atradās dažu procenta desmitdaļu atstatumā no 5% barjeras, kas šķir Saeimā iekļuvušos un neiekļuvušos pretendentus. Ja Reģionu apvienība Saeimā būtu nonākusi, tā būtu pirmais pretendents uz pašreizējās koalīcijas glābšanu ar paplašināšanas metodi. Tomēr tā bija ilūzija, ko izraisīja tas, ka ziņas no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem laukos apsteidz ziņas no lielākajiem iecirkņiem pilsētās. Balsu skaitīšanas galarezultātā ZZS tika atbīdīta zem Nacionālās apvienības, kuras vēlētājiem partijas līdzdalībai valdībā un tās labi vai slikti iesāktajos darbos ir otršķirīga nozīme. Skaitliski vēl lielāku piekrišanu izpelnījās Attīstībai/Par!, kurā sakombinējušies cilvēki no visām pēdējā desmitgadē bijušajām valdībām un koalīcijas partijām. Tā, lūk, izrādījās lielai vēlētāju grupai tīkama distance no tagadējās un iepriekšējo valdību darbiem. Izvēle par labu partijisko piederību (daudzos gadījumos – jau vairākas piederības) mainījušiem cilvēkiem ir sabiedrības pieprasījums, lai lielu brīnumu nebūtu, bet kaut kādas izmaiņas būtu. Šādā aspektā Attīstībai/Par! un Reģionu apvienības biznesa plāni pārklājās, bet plānu izpildes rezultāti izrādījās krasi atšķirīgi. Tātad nav šobrīd atsaucības tiem, kas piesakās, ka viņi paši vai viņu pārstāvētās intereses nāk no laukiem jeb reģioniem.
Nupat paustais nav vienīgais vēlēšanu rezultātu vēstījums, bet tomēr ir liela varbūtība, ka vēlēšanas pavērs ceļu pašvaldību reformai, t.i., pašvaldību skaita un tajās nodarbināto skaita samazināšanai ne kosmētiski, bet būtiski. Pēcvēlēšanu naktī pašvaldību reformu starp saviem uzdevumiem Neatkarīgajai nosauca viens no Attīstībai/Par! līderiem, kādreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Precīzāk sakot, tas bija pēc skaita trešais uzdevums pēc tam, kad tika apsolīti uzlabojumi medicīnā un izglītībā. Par to būtu jāizskaidro īpaši, kāpēc nekādi uzlabojumi ne medicīnā (tos solīja arī D. Reizniece-Ozola), ne izglītībā nav iespējami, bet pašvaldību izpurināšana gan atrodas nākamās koalīcijas un valdības iespēju lokā.
Viens no argumentiem par labu pašvaldību reformējamībai ir apmēram pirms mēneša notikusī saruna ar J. Citskovski. Viņš noraidīja pieņēmumu, ka ierēdņi būtu principā pret reformām, kas aizskar ierēdņu intereses. Nē, ierēdņi ir tikai pret tādām reformām, kas aizskar viņu konkrētās grupas intereses, bet citu grupu intereses aizskart viņi ir gatavi pēc politiķu pirmā pieprasījuma. Pirms vēlēšanām politiķi neko tādu neprasīja, bet ministriju ierēdņiem neesot nekas pretī samazināt to resursu apjomu, uz kā rēķina dzīvo pašvaldību ierēdņi. Visā Latvijā paustais atbalsts dažādu pārmaiņu solītājiem liecina, ka vietējās pašvaldības ir sakaitinājušas cilvēkus noteikti ne mazāk kā valsts kopumā.
Arnis Kluinis
Foto: F64
