Valsts prezidents: Nepieciešams stiprināt NATO noturības spējas

NATO paplašinātās klātbūtnes spēki demonstrē Alianses vienotību un sūta skaidru signālu par to, ka sabiedrotie ir gatavi aizstāvēt ikvienu dalībvalsti pret jebkādu iespējamu agresiju, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Pirmdien, 19. jūnijā, Vējonis Rīgas pilī tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Tikšanās notika pēc amatpersonu piedalīšanās svinīgajā ceremonijā, sagaidot NATO paplašinātās klātbūtnes spēkus, kas nepieciešamības gadījumā ir spējīgi veikt kaujas uzdevumus krīzes situācijā un aizsargāt Latviju. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija dara visu nepieciešamo, lai nodrošinātu NATO paplašinātās klātbūtnes spēku uzņemšanu.

“Kaujas grupu izvietošana ir kolektīvais atturēšanas pasākums, kam jāmazina potenciālo agresoru vēlmi izaicināt NATO valstis. Vienlaikus ir jāturpina strādāt, lai stiprinātu mūsu pašaizsardzības un noturības spējas. Tādēļ ir jāveic pasākumi, lai varētu efektīvāk stāties pretī hibrīdajiem draudiem,” teica Raimonds Vējonis, uzsverot, ka NATO ietvaros jāattīsta cieša praktiskā sadarbība kiberdrošības draudu mazināšanai, kā arī stratēģiskās komunikācijas pasākumu īstenošanai.

Sarunas laikā arī tika apspriesta drošības situācija reģionā un citur pasaulē.

Jau vēstīts, ka NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija Ādažu bāzē noslēdza NATO daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.

NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, un to veidos vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Kanādas, Polijas, Slovēnijas un Spānijas.

Pērn NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.

Foto: Prezidenta kanceleja