Valsts nodibina jaunu metalurģijas uzņēmumu
Diviem jau esošajiem uzņēmumiem Liepājas metalurgs un KVV Liepājas metalurgs pēc valdības lēmuma piepulcināta SIA FeLM, vēsta NRA.lv.
Visus trīs uzņēmumus vieno tas, ka metāla vietā tie ražo papīrus, sarakstoties un tiesājoties gan savā starpā, gan ar citiem uzņēmumiem un iestādēm. Divi pirmie mitinās palēnām par drupām kļūstošajās bijušā metalurģijas uzņēmuma ēkās Liepājā, trešais – Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 31–14, vienkāršāk sakot, Privatizācijas aģentūrā (PA). Firmas.lv datu bāze apliecina, ka starptautiskajā joku dienā 1. aprīlī PA nodibinājusi sev simtprocentīgi piederošu uzņēmumu ar 3000 eiro pamatkapitālu un vienu darbinieku Jāni Rībenu.
Sava metalurģijas uzņēmuma dibināšana valstij pēc dokumentiem izskatās ārkārtīgi ienesīgs pasākums, kas ļaušot nopelnīt gandrīz piecus miljonus eiro vienkārši no tā, ka Valsts kase pārdevusi 61,5 miljonu prasījuma tiesības pret KVV Liepājas metalurga īpašniekiem KVV Group Ukrainā par 66,3 miljoniem eiro. Par parāda pieaugumu informēja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs, rezumējot šīs manipulācijas ar vārdiem «Latvijas valdība sākusi tiešu KVV Liepājas metalurga iznīcināšanu». Tajā pašā laikā jāatzīst, ka valdība ir izdarījusi tieši to, uz ko I. Talanovs aicināja. Proti, ziņu arhīvos ar 6. aprīli datēts viņa izteiktais KVV Group aicinājums Latvijas valdībai «pārskatīt 60 miljonus eiro lielo uzņēmuma parāda summu». Valdība parādu patiešām pārskatīja un palielināja, jo I. Talanovs taču nebija precizējis, kādā virzienā parāds jāpārskata. Ja viņš un viņa darba devēji nespēja iedomāties, kā Latvijas valdība sapratīs viņu aicinājumu, tad tas tikai pierāda šo cilvēku nespēju veikt uzņēmējdarbību Latvijā.
Valsts iestāžu traktējumā ukraiņu parāds Latvijai pieaudzis no tā, ka prasījuma tiesības atdotas PA «ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem». Tagad šo naudu atliek piedzīt. Vēl jāpiebilst, ka prasības ir atdotas, nevis pārdotas, tātad nav imitēta valsts naudas pārlikšana no PA konta Valsts kasē uz Valsts kases kontu tajā pašā Valsts kasē.
Latvijas valstij nav nekādu iespēju izspiest naudu no nestrādājoša un faktiski maksātnespējīga uzņēmuma neatkarīgi no tā, vai rēķinus piestādīs Valsts kase vai PA un vai rēķinos būs ierakstīti 61,5 vai 66,3 miljoni eiro. Bijušā metalurģijas uzņēmuma iekārtu, ēku un zemes faktiskā atlikusī pārdošanas vērtība var izrādīties mazāka par valsts kopējiem izdevumiem, visus šos īpašumus pārņemot, kas droši vien nebūs iespējams bez tiesas procesiem.
Neiespējamo naudas atgūšanas uzdevumu J. Rībens pilda, saņemot par to minimālo algu. Citiem vārdiem sakot, viens no jau esošajiem un pietiekami atalgotajiem PA darbiniekiem tagad saņem vēl arī piemaksu pie algas par uzdevumu līdz 1. jūnijam uzrakstīt domrakstu par metalurģijas uzņēmuma atliekām Liepājā. Tās tagad atrodas aiz KVV Liepājas metalurgs izkārtnes, bet juridiski nav pazudis arī maksātnespējīgais uzņēmums Liepājas metalurgs. Tas pārdeva lielāko daļu no saviem īpašumiem KVV Group un centās pārbāzēties uz sava maksātnespējas administratora Haralda Velmera biroju Rīgā, bet tagad ir iestidzis turpat Liepājā, kur puses iesūdzējušas viena otru tiesā par mantas atdošanas un mantas apmaksāšanas līgumu pārkāpumiem.
Arnis Kluinis
Foto:metalurgiamontemar0/https://pixabay.com/en/users/metalurgiamontemar0-697486//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
