Valdība atbalsta NAP2020 sākotnējo redakciju
Šodien, 14.augustā, Ministru kabinets atbalstīja Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam sākotnējo redakciju (NAP2020). No trešdienas, 15.augusta tiek uzsākta dokumenta sabiedriskā apspriešana.
Komentārus un priekšlikumus ikviens iedzīvotājs un nevalstiskā organizācija aicināta iesniegt līdz š.g. 15.septembrim, izmantojot saiti uz tiešsaistes formu (http://www.nap.lv/kā-es-varu-palīdzēt).
NAP2020 vadmotīvs, kuru š.g. martā atbalstīja Ministru kabinets, ir „Ekonomikas izrāviens”, kuram pakārtotas trīs prioritātes – „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja” un „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”. Vadmotīva un trīs prioritāšu mērķu sasniegšanu mērīs pēc tādiem rādītājiem, kā – iekšzemes kopprodukta pieaugums uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes līmeņa (prognoze paredz to dubultot no 12500 latiem 2010.gadā līdz 25000 2020.gadā), summārais ienākumu nevienlīdzības koeficients S80/S20 (samazinot ienākumu atšķirības starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem valsts iedzīvotājiem no 6.6 uz 4.8, panākot vidējos Eiropas Savienības rādītājus), kā arī iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums (no -9715 2011.gadā līdz 7300 2020.gadā, panākot dzimstības pieaugumu un mazinot mirstību).
„Ministri šodien atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra ekspertu, kopīgi ar ministrijām, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību izstrādāto NAP2020 sākotnējo redakciju, vienojoties par šā dokumenta stratēģisko ietvaru – rīcības virzieniem, mērķiem un to rādītājiem, kas sasniedzami līdz 2020.gadam”, skaidro Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš. „NAP2020 sākotnējā redakcijā ietverti arī uzdevumi, kas īstenojami, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, taču tie, kā arī tiem nepieciešamais finansējums vēl tiks precizēti sabiedriskās apspriešanas laikā. NAP2020 galīgo redakciju Pārresoru koordinācijas centram jāiesniedz Ministru kabinetā septembra beigās vai oktobra sākumā, kad būs noslēgusies sabiedriskā apspriešana.”
Prioritātes „Tautas saimniecības izaugsme” galvenais uzsvars ir atbalstam augstražīgiem un eksportspējīgiem uzņēmumiem, to darbības uzsākšanai vai paplašināšanai, ar mērķi nodrošināt stabilu un sabalansētu ekonomikas izaugsmi. Līdztekus dažādiem tiešiem un netiešiem atbalsta mehānismiem paredzēta arī turpmāka uzņēmējdarbības vides uzlabošana, lai vēl vairāk uzlabotu Latvijas sniegumu starptautiskajos reitingos. Būtiska vieta šīs prioritātes ietvaros atvēlēta ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā, mērķtiecīgi novirzot zinātnieku sasniegumu pārnesei uz ražošanu. Tāpat šajā prioritātē paredzēti ieguldījumi stratēģiskās transporta infrastruktūras attīstībai – dzelzceļam, ostām un lidostai.
Prioritātes ietvaros mērķis ir panākt ikgadējo eksporta pieaugumu līdz 2020.gadam vismaz 8% apmērā, kā arī ieguldījumu apjoma pieaugumu pētniecībā un attīstībā līdz 1.5% no IKP 2020. gadā.
Šo ambiciozo mērķu sasniegšanai nepieciešama arī aktīva Latvijas iedzīvotāju iesaiste, tādēļ prioritātes „Cilvēka drošumspēja” galvenais mērķis ir palīdzēt stiprināt iedzīvotāju spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem un būt pārliecinātiem par savu rītdienu. Lai panāktu drošumspējas pieaugumu, prioritāri jāuzlabo iedzīvotāju zināšanas, lai pastāvīgi attīstītos un pielāgotos darba tirgus prasībām, jāstiprina prasme sadarboties, jāveicina spējas gādāt par savu veselību, kā arī citas nozīmīgas kompetences. Šāda pieeja radīs stabilus apstākļus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, kā arī stiprinās iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai.
NAP2020 sākotnējā redakcija paredz to, ka katru gadu, par 2000 palielinās jaundzimušo skaits, atgriežas emigrējušie tautieši, palielinās oficiālā nodarbinātība, iedzīvotāji aizvien vairāk uzlabo savas prasmes un kompetences.
Trešā NAP2020 sākotnējās redakcijas prioritāte „Izaugsmi atbalstošas teritorijas” vērsta uz atbalstu līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu nodrošināšanai Latvijas reģionos, balstoties uz apdzīvojuma struktūru, iedzīvotāju un teritorijas aptvērumu. Prioritātes ietvaros ir definēti darbības virzieni, kuros nepieciešams investēt gan finanšu, gan cilvēku resursus, lai atraisītu Latvijas attīstības centru potenciālu, kas paralēli abām pārējām prioritātēm veicinātu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanos.
Prioritātes ietvaros mērķis ir līdz 2020.gadam panākt ievērojamu sociālekonomiskās attīstības atšķirību mazināšanu starp Latvijas reģioniem, ko uzrādītu pieaugoši teritorijas attīstības indeksi, gan IKP uz vienu iedzīvotāju reģionālo atšķirību mazināšanā līdz vidējam Eiropas Savienības līmenim 2020.gadā.
