Uzņēmēji mudina valdību vienkāršot trešo valstu pilsoņu uzņemšanu darbā

Tuvojoties Eiropas Savienības fondu naudas inspirētajam celtniecības bumam un saskaroties ar darbaspēka deficītu, darba devēji un uzņēmēji mudina valdību vienkāršot trešo valstu pilsoņu uzņemšanu darbā. Pagaidām tie saskārušies vien ar Nacionālās apvienības un tās pārziņā esošās Tieslietu ministrijas liktajiem šķēršļiem.

Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Kaspars Kauliņš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijā strādājošajiem politiķiem skaidroja, ka, par spīti Latvijā esošajam bezdarbam, Latvijā ārpus Rīgas nav iespējams uzbūvēt vidēju ražotni, kurā nodarbināt divsimt un vairāk darbinieku, jo trūkst cilvēku. Šis esot viens no iemesliem, kādēļ pēdējā laikā vērojama ārvalstu investīciju samazināšanās, uzskata eksperts. Problēmu, kas ietekmē arī valsts spēju sniegt saviem iedzīvotājiem sociālās garantijas, varētu atrisināt darbaspēka imports no trešajām valstīm.

Birokrātisks process

«Ja Latvijai neizdosies audzēt darba tirgu kopumā, tad sociālais slogs ekonomikai un valsts budžetam kopumā nav ilgtspējīgs,» norādot, ka, samazinoties nodokļus maksājošajiem strādājošajiem, valstij pietrūkst naudas pensijām un citiem sociālajiem izdevumiem, NRA.lv saka K. Kauliņš.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Atslens valsts iestādēm pārmeta pārlieku birokrātisku un ilgu procesu, kas uzņēmējam jāiziet, lai tiktu pie sev vēlamā darbinieka, piemēram, no Ukrainas. Tam nepieciešami trīs līdz četri mēneši. Ņemot vērā, ka laiks ir nauda, J. Atslens aicināja šo procedūru padarīt vienkāršāku, piemēram, sākot vairāk izmantot elektroniskos dokumentus.

Viens no iemesliem, kādēļ trešo valstu darbinieku imports prasa tik ilgu laiku, ir valsts noteiktā nepieciešamība vakanci vispirms piedāvāt vietējā darba tirgū. Pirms uzaicināt darbinieku no trešajām valstīm, darba devējam ir pienākums izsludināt konkursu un trīsdesmit dienas gaidīt, vai vajadzīgais speciālists neatradīsies te pat Latvijā.

Būvniekiem, kas gaida, kad šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varēs ķerties pie Eiropas Savienības naudas apgūšanas, šie termiņi sagādājot īpaši lielas galvassāpes. «Kad būvnieks piedalās iepirkuma procedūrā, viņš nezina, vai uzvarēs konkursā,» skaidrojot, ka, darbinieku meklēšanu uzsākot tikai pēc uzvaras konkursā, tiks tērēts ļoti daudz dārgā laika, saka biedrības Latvijas Būvuzņēmēju partnerība pārstāvis Aigars Paegle.

Jāļauj samazināt algas

Asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš politiķu uzmanību pievērsa citam trešo valstu pārstāvju nodarbināšanas aspektam. Proti, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu importētajam darbaspēkam jāmaksā alga, kas nav mazāka par vidējo darba algu valstī iepriekšējā gadā.

Autopārvadātāju pārstāvis skaidroja un citi klātesošie eksperti tam piekrita, ka šāda kārtība nereti spiež darbiniekam izmaksāt lielāku algu, nekā tā ir konkrētajā nozarē. Tādēļ darba devēji aicina politiķus ļaut trešo valstu pārstāvjiem maksāt vidējo algu konkrētajā nozarē.

Šādi priekšlikumi jau esot piedāvāti, zināja stāstīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze, taču tos nobloķējusi Tieslietu ministrija.

Priekšlikums torpedēts

Nacionālajai apvienībai, kas vēsturiski ir pret darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, šāds risinājums šķiet pārāk liberāls un dažos gadījumos vietējā darbaspēka tiesības uz darbu ierobežojošs. Apvienība rosina piedāvāto normu papildināt, nosakot, ka vienlaikus darba samaksa nedrīkst būt zemāka par vidējo algu visā valstī. Pērn vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 859 eiro.

Faktiski tas nozīmē, ka Nacionālā apvienība vēlas likt šķēršļus darbaspēka importam no trešajām valstīm, jo, ieviešot apvienības piedāvājumu, tiks saglabāta kārtība, par kuru sūdzas darba devēji.

Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Eva Losāne piekrīt, ka valstij jārūpējas par savu iedzīvotāju tiesībām uz darbu ievērošanu, taču vienlaikus atzīst, ka, neraugoties uz 97 tūkstošiem bezdarbnieku janvārī, darba devējiem nereti ir ļoti grūti atrast savām vajadzībām atbilstošu speciālistu. Tādēļ neatliek nekas cits, kā radīt visiem pieņemamu darbaspēka importēšanas regulējumu.

Jānis Lasmanis

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/