Traģikomēdija Lemberga lietā

Jau desmito gadu ilgst tiesvedības process Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā. Lai arī likums nosaka, ka katrs var aizstāvēt savas tiesības un intereses tiesā, izskatās, ka Lemberga gadījumā vairākas likuma normas tiek ignorētas.

Jau gandrīz desmit gadus Lemberga tiesas process ir sabiedrības uzmanības centrā un jo ilgāk tas turpinās, jo apšaubāmāks ir tā gaidāmais iznākums. Un runa nav tikai par tiesas procesa noildzināšanu, kas rezultējas ar nepamatotiem sodiem un ilgstošu aizliegumu Lembergam pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, bet arī par pašu procesu. Tā vien šķiet, ka Lembergam un viņa advokātiem joprojām nekādi neizdodas apmierināt prokuroru un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu vēlmes.

Tāpēc ne reizi vien Ventspils mērs norādījis, ka tiesa viņam neļauj pabeigt sniegt liecības un norāda, kā pareizi sniegt atbildes uz jautājumiem, taču, vai tiesas būtība nav ļaut apsūdzētajiem aizstāvēties un izklāstīt savu notikumu redzējumu?

“Man neļauj liecināt! Ik pēc 10 minūtēm lec kājās prokurors. Kad es stāstu to, ko viņš negrib dzirdēt, tad viņš saka, ka es novilcinu laiku. Tiesa viņam piekrīt, un tā visu laiku. Man traucē, neļauj runāt, lai mani izsistu no līdzsvara,” iepriekš publiski paudis Ventspils mērs.

Tā vien šķiet, ka tiesnesis un prokurors no Lemberga gaida kādas vēlamas atbildes, taču, kad tās netiek saņemtas, aprauj Ventspils mēru pusvārda kaut sešdesmit reižu, pēc tam piespriežot naudas sodu, lai gan par tiesas vilcināšanu būtu jāatbild pašiem.

Piemēroto procesuālo sankciju – piespiedu naudas – apmērs par neliecināšanu atbilstoši prokuroru vēlmēm t.s. Lemberga prāvā ir jau sasniedzis kriminālsoda apmērus, t.i., četras minimālās mēneša algas jeb 1520 eiro.

Par turpmāk tekstā atainoto epizodi Lembergam lika samaksāt 380 eiro, lai gan, kā redzams, šeit tika nevis nopratināts liecinieks, bet mēģināts pierādīt prokurora viedokļa pareizums. Beigu beigās pat tika apšaubīts Lemberga garīgais stāvoklis.

Epizode no tiesas sēdes:

«Geimans: – Jūs varat vienkārši pateikt, jums piederēja šīs te kapitāla daļas šajā kompānijā vai nē?
Lembergs: – Godātā tiesa, es liecināšu tā, kā es esmu sagatavojis savu liecību. Pēc tam var uzstādīt man jautājumus. Es gribu iziet cauri visiem aspektiem, kas var būt par iemeslu …
Geimans: – Apsūdzētais!
Lembergs: – …notiesājošam spriedumam…
Geimans: – Tiesa var jebkurā brīdī uzdot jautājumu! Es tagad jums jautāju – jums piederēja šīs norādītās simt kapitāla daļas šajā kompānijā?
Lembergs: – Es, godātā tiesa, gribu noliecināt…
Geimans: – Nē, piedodiet, desmit tūkstoši kapitāldaļas.
Lembergs: – Tur apsūdzībā nav teikts desmit tūkstoši.
Geimans: – Kur viņam piederēja ne mazāk kā desmit tūkstoši kapitāla daļas.
Lembergs: – Tas nav viens un tas pats. «Desmit tūkstoši» vai «ne mazāk kā desmit tūkstoši», tās ir dažādas lietas.
Geimans: – Tā! Jūs atsakāties atbildēt uz manu jautājumu?
Lembergs: – Es vēlos izmantot tiesības liecināt.
Geimans: – Jā vai nē?
Lembergs: – Es, godātā tiesa, izmantoju tiesības neliecināt pret sevi, atbildot uz jūsu jautājumu.
Geimans: – Jūs varat vispār neliecināt.
Lembergs: – Nē! Es gribu liecināt!
Geimans: – Tad atbildiet uz jautājumu?
Lembergs: – Godātā tiesa! Desmit minūtes jau ir pagājušas! Es gandrīz būtu pabeidzis lasīt.
Juriss: – Godātā tiesa! Mēs vēršam uzmanību! Protams, var jau izlikties, ka cilvēks nesaprot, jo tiešām tas vairs nebūs pārspīlēti no manas puses, noteikti, ka valsts apsūdzības uzturētājam ir jāuztraucas par to, vai psihiskais un garīgais veselības stāvoklis apsūdzētajam atļauj saprast viņa reālās darbības. Jo, ja cilvēks pasaka, ka viņam nekas nav zināms par kaut kādu priekšmetu, tad, kā viņš var sniegt liecības pēc tam par šī priekšmeta izskatu! Nu, galu galā šeit visi pieauguši, loģiski domājoši cilvēki! Ja tādas loģikas, izpratnes cilvēkam nav, tad tiešām jāšaubās par viņa garīgajām spējām. Citu variantu nav! Bet būsim atklāti. Nu, kas tur varētu būt neskaidrs? Ja cilvēks saka, ka viņš šādu kompāniju nepazīst, viņu nekas nesaista ar šo kompāniju! Ja viņš tālāk vēlas sniegt liecības par to, kas viņu it kā nesaista šajā kompānijā, vai kas varētu nesaistīt, tas nozīmē, ka cilvēks pilnā mērā neapzinās situāciju, par kuru viņš vispār stāsta, viņam nav realitātes izjūtas. Nu jāšaubās par viņa psihiskām un pārējām īpašībām. Tas ir saprotams.
Lembergs: – Man ir šaubas par jūsu…
Geimans: – Tā!
Juriss: – Tiesa jums nedeva tagad vārdu!
Geimans: – Tā!
Lembergs: – Jums arī nedeva!
Juriss: – Man, man iedeva tiesa!
Lembergs: – Nē, neiedeva!
Juriss: – Es palūdzu tiesu, un tiesa man atļāva.
Lembergs: – Nē, neiedeva! Jūs pielēcāt kājās bez atļaujas, ja kas. Jā! Man šaubas par jūsu garīgo līdzsvaru!
Juriss: – Jums nav tiesības!
Lembergs: – Jo mēs šo priekšmetu neizskatām!
Geimans: – Vienu mirkli!
Lembergs: – Te nav cirvis…
Geimans: – Tā, sēdieties, lūdzu!
Lembergs: – …un slepkavība!
Geimans: – Sēdieties, lūdzu, abi! Jā, lūdzu! Atklāti runājot, es nedomāju, ka apsūdzētais nesaprot, ko viņš dara. Tiesas kolēģija uzskata, ka viņš apzināti ignorē procesa virzītāja, tiesas kolēģijas prasības un viņš vilcina procesu. Līdz ar to tiesu kolēģija pieņēma lēmumu piemērot kārtējo reizi Aivaram Lembergam procesuālo sankciju piespiedu naudu vienas Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēneša algas jeb 380 eiro apmērā. Lēmums nav pārsūdzams, bet desmit dienu laikā Rīgas Apgabaltiesai var iesniegt lūgumu par atbrīvošanu no piespiedu naudas samaksas vai par tās apmēra samazināšanu. Tas ir mūsu lēmums.»

Lai arī tiesības liecināt ir jebkurai personai, attiecībā uz Lembergu, šķiet, pieņemti citi likumi. Likumi, kas nedod iespēju sevi aizstāvēt un kuri nebalstās uz tiesiskuma un vienlīdzības principa. Taču no kura brīža taisnība ir tiem, kuri skaļāk kliedz? Notiekošais jau sāk atgādināt sliktu traģikomēdiju, kas diskreditē tikai vien pašas tiesas darbu.