Par patēriņa cenu izmaiņām 2015.gada augustā. Cenu indekss augustā ir pietuvojies pie pašas deflācijas robežas. Cenas pret pērno augustu pieaugušas tikai par 0.1%, mēneša laikā samazinoties par 0.5%, kā jau šajā mēnesī ierasts. Ja no kopējā patēriņa groza atskaita alkoholu... (Turpināt lasīt)
Par darba algu izmaiņām 2015.gada 2.ceturksnī Kopš pērnā gada sākumā algu pieaugums paātrinājās — no ierastā 4-5% diapazona iepriekšējos trijos gados līdz 6-7% diapazonam, analītiķi prognozējuši bremzēšanos. Šo paredzējumu piepildīšanās atkal atlikta, un ļoti iespējams, ka šajā līmenī algu kāpums... (Turpināt lasīt)
Augošai ekonomikai vajag darbiniekus. Darbaspēka apsekojumā (DA) reģistrētais strādājošo skaits šī gada 2.ceturksnī audzis ar lielāko ātrumu kopš 2013.gada 3.ceturkšņa, par 9.1 tūkstoti gada griezumā. Jāatzīmē gan, ka VID dati par VSAOI maksātājiem drīzāk signalizē nodarbinātības kāpuma bremzēšanos. Taču DA... (Turpināt lasīt)
Kā vēsta izziņotie darba algu dati, lēnāka ekonomikas izaugsme atlīdzības kāpumu ir bremzējusi pavisam nedaudz. Ja pērn vidēji darba samaksa palielinājās par 6.8%, tad šī gada sākumā par 6.1%. Pateicoties nodokļu samazināšanai un neesošai inflācijai, reālās algas palielinājušās par 6.8%,... (Turpināt lasīt)
Reizēm piepildās pat prognozes par ekonomiku. Šogad bija pamats gaidīt spēcīgu patēriņa pieaugumu un tas acīmredzot notiek. Šī gada februārī veikalos, tirgus plačos un internetā tika pārdots par 9.3% vairāk preču nekā pirms gada. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums februārī gada griezumā... (Turpināt lasīt)
Prognozes par ekonomikas pieaugumu 2015.gadam ir piesardzīgas, ne bez iemesla. Krievija un ar to cieši saistītās valstis joprojām ir nozīmīgi tirgi, pagājušajā gada beigās to ekonomika eiro izteiksmē strauji saruka. Taču ar patēriņu Latvijā saistītām nozarēm šis gads solās būt... (Turpināt lasīt)
Kopējā cenu līmeņa izmaiņas Latvijā šogad būs tuvu nullei un neviens nevar pilnīgi droši pateikt, kurā nulles pusē. Šodien izziņotie patēriņa cenu dati liek domāt, ka gada vidējais rādītājs drīzāk būs ar mīnusa zīmi. Deflācijas atgriešanās Latvijā bija gaidāma, taču... (Turpināt lasīt)
Latvija ir palikusi pēdējā Baltijas valsts, kurā decembrī vēl nebija deflācijas, runājot par cenu izmaiņām gada griezumā, bet iespējams, ka deflācija ir sākusies janvārī. Tas varētu būt noticis par spīti elektrības tirgus liberalizācijai. Pārējo preču un pakalpojumu cenu virzība ir... (Turpināt lasīt)
Precizētie un papildinātie 3.ceturkšņa IKP dati ir nedaudz labāki par sākotnējiem, pieaugumam gada griezumā ir «pierēķināti» 0.2 procentpunkti un tas tagad ir 2.4% (sezonāli izlīdzinātajos datos). Taču lielu izmaiņu nav un salīdzinoši lēnas izaugsmes periods turpinās. 3.ceturksnī izaugsme bija izteikti... (Turpināt lasīt)
Izņemot aprīli, šogad mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums ir bijis diezgan pieticīgs un jūnijs nenesa izmaiņas. Nozares apgrozījums gada griezumā auga par 2.8%, pret maiju samazinoties par 0.4%. Straujais algu kāpums būtu varējis nodrošināt lielāku apgrozījumu, bet cilvēku prāti nav tik mierīgi,... (Turpināt lasīt)