3. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars samazinājās līdz 8.5% no 8.9% iepriekšējā ceturksnī un 9.5% pērnajā rudenī. Taču svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos – pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus. Absolūtajos skaitļos pieaugums... (Turpināt lasīt)
Jaunākie inflācijas un IKP izmaiņu dati vēsta, ka Latvijas ekonomika ir biznesa cikla “saldākajā posmā” — tā nav ne par aukstu, ne par karstu. Izaugsme ir paātrinājusies, bet tā vēl neatduras pret pieejamo resursu limitu tik spēcīgi, lai izraisītu cenu... (Turpināt lasīt)
Šī gada 3. ceturksnī ekonomika gada griezumā augusi par 5.8%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos – pat par 6.2%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni pieaugums bijis 1.5%, kas ir ļoti tuvu iepriekšējo trīs ceturkšņu vidējam tempam. Vērtēju, ka šogad IKP kopumā augs... (Turpināt lasīt)
ASV un eirozonā ziņām par patēriņa cenu izmaiņām rūpīgi seko tāpēc, ka šis ir starp ekonomikas rādītājiem, kas var jūtami ietekmēt centrālo banku lēmumus par monetāro politiku, kas savukārt ļoti interesē finanšu tirgus dalībniekus un galu galā arī daudzus naudas... (Turpināt lasīt)
Gandrīz katru gadu vasara atnes mums sezonālu deflāciju, cenas pret iepriekšējo mēnesi gandrīz vienmēr samazinās augustā, visbiežāk arī jūlijā. Kopējais cenu kritums šajā laikā parasti ir nedaudz mazāks par procentu. Šogad jūlijā ar tā 0.7% mēneša deflāciju deflācijas krējums tātad... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 1%. Taču gada griezumā pieauguma temps turas augstā līmenī, jūlijā tas bija 8.2%, nedaudz pārspējot gada pirmo septiņu mēnešu vidējo līmeni (7.9%). Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaide augs apmēram... (Turpināt lasīt)
Precizētais IKP pieaugums 2.ceturksnī ir izrādījies par 0.1 procentpunktu mazāks nekā sākotnējā vērtējumā jeb 4.0%. Tas ir krietni mazāk nekā Igaunijā, kurš šis rādītājs bija 5.7%. Taču sezonāli izlīdzinātais pieaugums gada griezumā abās valstīs bijis krietni līdzīgāks, attiecīgi 4.8% un... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar šodien publicētajiem darbaspēka apsekojuma datiem, situācija darba tirgū 2.ceturksnī turpināja uzlaboties. Progress nav straujš un visaptverošs, bet ir cerības, ka vēl atlikušo ledu izkausēs ekonomikas izaugsmes paātrinājums. Darba meklētāju īpatsvars 2.ceturksnī bija 8.9%, kas ir par 0.6 procentpunktiem... (Turpināt lasīt)
Nodokļu reformas mērķis bija paātrināt ekonomikas izaugsmi līdz 5% gadā. Šodien uzzinājām, ka ekonomika šo mērķi sasniegusi, tā teikt, bez valdības atļaujas. Provizoriskie dati liecina, ka lielāko devumu izaugsmē sniegusi svarīgākā eksporta nozare — rūpniecība, tātad attīstības paātrinājums ir ilgtspējīgs.... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecība pārliecinoši virzās uz iepriekšējā gada izaugsmes tempu pārsniegšanu, gada sākumā vēl šķita, ka ticamākais scenārijs ir mērena piebremzēšanās. Maijā šī nozare sasniedza līdz šim pārliecinoši lielāko izlaides apjomu. Pārtikas pārstrādē reģistrēts augstākais punkts kopš Krievijas ekonomisko sankciju un... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
