Septembrī apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms ievērojami samazinājās — par 1,5% salīdzinājumā ar augustu, bet gada pieaugums bija pieticīgi 2,0%. Iemeslus var meklēt gan vājākā eirozonas rūpniecības izaugsmē, gan apstrādes rūpniecības nozaru un apakšnozaru izteiktā atkarībā no atsevišķiem “zvaigžņu” uzņēmumiem, kā... (Turpināt lasīt)
Iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati ir diezgan pārsteidzoši — gada griezumā IKP ir audzis par 4,8%, sezonāli izlīdzinātajos datos pat par 5,5%. Neviens nebija gaidījis tik strauju kāpumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kopprodukts auga par 1,8%. Pārsteidz ne tikai... (Turpināt lasīt)
Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6 %, līdz ar to, gada inflācija sasniedza 3,2 %, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa. Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan... (Turpināt lasīt)
Augusts apstrādes rūpniecībā bija diezgan sekmīgs mēnesis. Salīdzinājumā ar jūliju izlaide auga par 2,3%, kas ir ikmēneša svārstībām raksturīgā diapazona augšgalā. Līdz ar to gada pieauguma temps kāpa līdz 3,9%. Taču kopumā šis gads nozarē nav bijis ļoti veiksmīgs, un... (Turpināt lasīt)
Šī gada augusts mazumtirdzniecības nozarei bija viegli nepatīkams periods. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apgrozījums sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 1,2%, bet, salīdzinot ar pērno augustu, pieauga tikai par 1,4%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada septembra. Ļoti mazs bija apģērbu... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas attīstības gaita šī gada 2. ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4,0% 1. ceturksnī. Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%. Var gandrīz... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības pieaugums šogad ir ar lejupejošu tendenci. Ja februārī ražošana vēl kāpa par 7,7% gada griezumā, tad jūlijā tikai 1,2%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada aprīļa, turklāt rezultāti ir ļoti kontrastaini. Divām šī gada “zvaigžņu” nozarēm —... (Turpināt lasīt)
Šodien publicētie 2.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati atspoguļo ekonomikas progresu, bet arī iezīmē iemeslus bažām par attīstības sabalansētību nākotnē. Vispirms ir jāatzīmē svarīgākais skaitlis šodienas ziņojumā – nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 2,0% jeb 17,9 tūkstošiem. Kāpums paātrinās, 1. ceturksnī šis... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomika pagājušajā mēnesī sagādāja patīkamu maz-inflācijas pārsteigumu, šogad tādi ir bijuši vairāki. Jūlijā varēja gaidīt gada inflācijas kāpumu no 2,8% atzīmes jūnijā, jo pērn jūlijā sezonālā mēneša deflācija bija virs vidējā, līdz ar to bāzes efekts “neizdevīgs”. Taču šoreiz... (Turpināt lasīt)
Jaunākie dati par Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu šķiet pārsteidzoši, kā arī var radīt bažas par šī procesa ilgtspēju, taču braukšanas virzienu var koriģēt, nesamazinot ātrumu. Šī gada 2. ceturksnī IKP gada pieaugums sasniedza 5,1%, šie ir tā saucamie sezonāli neizlīdzinātie... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
