Latvijas ekonomika šogad turpinās veiksmīgi attīstīties, kaut nozaru dalījumā tā ir kļuvusi mazāk vienmērīga. Par galveno virzītājspēku kļuvusi būvniecības nozare. Nenoteiktības ietekme, kas saistīta ar ABLV banku 2018. gada sākumā, ir bijusi nenozīmīga. Tālāks reālo ienākumu pieaugums nodrošina pamatu noturīgam... (Turpināt lasīt)
Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču... (Turpināt lasīt)
Nākotnē jāpievērš lielāka uzmanība nevienlīdzības jautājumiem, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja SEB bankas galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis. Runājot par Latvijas pašreizējo ekonomisko situāciju, ekonomists norādīja, ka makroekonomiski mums iet labi. Pēc viņa sacītā, esam sasnieguši un jau pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, mainām... (Turpināt lasīt)
Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.7%. Bezdarba līmenis gada laikā ir sarucis par 1.2 procentpunktiem jeb 11.2 tūkstošiem. Tomēr bez darba joprojām ir 75.4 tūkstoši. Tikmēr nodarbinātība ir sasniegusi 64.4%, kas jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, tomēr, salīdzinot ar Igauniju (~68%),... (Turpināt lasīt)
Jūlijā vidējais patēriņa cenu līmenis kritās par 0.8%. To galvenokārt noteica sezonalitātes ietekme, respektīvi, izpārdošanu veidotais cenu samazinājums apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritums pārtikai. Gada inflācija noslīdējusi līdz 2.6% – precēm cenas auga par 2.4%, pakalpojumiem par 3.2%.... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz visiem šķēršļiem un riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes temps 2. ceturksnī ir paātrinājies no līdz 5.1% (1. ceturksnī 4.2%). Pārsteidzošā tempā tupina augt būvniecības apjomi, kas gada laikā ir auguši par 32%. Bums šajā nozarē vēl labu laiku turpinās... (Turpināt lasīt)
Maijā rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 1.1%. Lai arī neierasti redzēt kritumu, trauksmei nav pamata. Šādu tendenci izveidojās ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-16.4%), jo siltā un sausā laika ietekmē samazinājās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās un gāzes piegāde patērētājiem.... (Turpināt lasīt)
Pēc Krievijas un Saūda Arābijas paziņojuma, ka viņi ir palielinājuši ražošanu un piegādās tirgū iztrūkstošo apjomu, naftas cena noslīdēja līdz 73.74 $. OPEC un tās sabiedrotie pērn samazināja ražošanu un turpina to īstenot līdz pa šai dienai. Rezultātā globālie krājumi... (Turpināt lasīt)
Maijā vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0.3%, gada inflācijai sasniedzot 2.3%. Preču cenas auga lēnāk (1.9%) nekā pakalpojumiem (3.2%). Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholu un tabaku un... (Turpināt lasīt)
Satraukties par finanšu krīzi nav nepieciešams, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja “SEB Banka” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Viņš norādīja, ka “risks zināmā turbulencēm vienmēr pastāv” un tuvākajā laikā akciju tirgus varētu būt svārstīgāks, tomēr neesot pamata uztraukumam, ka... (Turpināt lasīt)